Felikss Dzeržinskis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
11.09.1877
Miršanas datums:
20.07.1926
Mūža garums:
48
Dienas kopš dzimšanas:
53526
Gadi kopš dzimšanas:
146
Dienas kopš miršanas:
35682
Gadi kopš miršanas:
97
Papildu vārdi:
Felix Dserschinski, Felix Dzerzhinsky, Феликс Дзержинский, Желе́зный Фе́ликс, ФД, Я́цек, Я́куб, Переплётчик, Фра́нек, Астроно́м, Ю́зеф, Дома́нский; Fēlikss Dzeržinski
Kategorijas:
Boļševiks, lielinieks, Komunists, Terorists, Valsts un komunistu partijas darbinieks
Tautība:
 polis, ebrejs
Kapsēta:
Maskava, Kremļa siena. Kremlis. Sarkanais Laukums

Felikss Dzeržinskis (poļu: Feliks Dzierżyński, krievu: Феликс Эдмундович Дзержинский, saukts arī Dzelzs Felikss (Желе́зный Фе́ликс); dzimis 1877. gada 11. septembrī [v.s. 30. augustā], miris 1926. gada 20. jūlijā) bija poļu muižnieku izcelsmes komunistu revolucionārs. Padomju drošības dienesta - Viskrievijas Ārkārtējās komitejas, sauktas čeka, dibinātājs un pirmais vadītājs.

Dzimis mūsdienu Baltkrievijā, poļu šļahtiču ģimenē. Tēvs Edmunds Rufins Dzeržinskis - ģimnāzijas skoltājs, mira 1882. gadā. No 1887. līdz 1895. gadam Felikss mācījās Viļņā, krievu ģimnāzijā. Tajā laikā vecākājās klasēs zinības ieguva nākamais Dzeržinska pretinieks, Polijas valsts galva - Juzefs Pilsudskis. Divus mēnešus pirms ģimnāzijas beigšanas Dzeržinskis no tās tika izslēgts par revolucionāru darbību.

Dzeržinskis kļuva par vienu no 1893. gadā dibinātās Polijas un Lietuvas karalistes Sociāldemokrātijas līderiem. Citi šīs partijas ievērojami darbinieki bija Roza Luksemburga, Leo Jogihess un Kārlis Radeks. Līdz Oktobra revolūcijas uzvarai lielu daļu mūža pavadīja dažādos cietumos, vairākkārt izbēdzis. 1897. gadā arestēts un ieslodzīts Kauņā, 1900. gadā - Varšavā un Sedlcē. 1898., 1900. un 1909. gadā izsūtīts uz Sibīriju, no kuras visas reizes izbēdzis. No 1910. līdz 1912. gadam dzīvoja Krakovā, kur apprecējās. 1912. gadā slepeni ieradās Varšavā, tika arestēts. Ieslodzīts vispirms Orlā, vēlāk Butirku cietumā Maskavā. Atbrīvots pēc Februāra revolūcijas.

1917. gada augustā Dzeržinskis tika ievēlēts KSDS(b)P Centrālajā komitejā. Aktīvi piedalījās Oktobra revolūcijas plānošanā un realizēšanā. 1917. gada 20. decembrī Tautas Komisāru padome nodibināja Viskrievijas Ārkārtējo komisiju cīņai pret kontrrevolūciju un sabotāžu, biežāk pazīstamu kā čeka, un Dzeržinskis kļuva par tās vadītāju. Pilsoņu kara gados čeka izvērsa sarkano teroru pret faktiskiem, iespējamiem vai iedomātiem režīma pretiniekiem. Plaši tika praktizētas masveida nošaušanas bez tiesas, ķīlnieku ņemšana, publiski nāvessodi un citas darbības pretinieku un mierīgo iedzīvotāju iebaidīšanai.

Miris 1926. gada 20. jūlijā ar infarktu pēc divu stundu runas CK pret t.s. "Apvienoto opozīciju" Trocka, Zinovjeva un Kameņeva personās.

Pēc Dzeržinska nāves viņa vārdā tika nosauktas pilsētas, ielas, uzcelti pieminekļi. Dzeržinska vārdā tika nosaukta savulaik pazīstamā padomju fotoaparātu FED marka. PSRS laikā Rīgā darbojās Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Dzeržinska kultūras nams (Baznīcas iela 12a, tagad tur atrodas Rīgas 2. Septītās dienas adventistu draudze). Pēc Augusta puča sakāves PSRS viens no simboliskiem pārmaiņu simboliem bija Feliksa Dzeržinska pieminekļa demontāža pie KGB nama Lubjankas laukumā Maskavā.

Avoti: wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Warschau, X. Pavillon der ZitadelleWarschau, X. Pavillon der Zitadellenav precizētade, pl, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Edmund DzierżyńskiEdmund DzierżyńskiTēvs27.05.183800.00.1882
        2
        Елена ДзержинскаяMāte
        3Vladislavs  DzeržinskisVladislavs DzeržinskisBrālis01.03.188120.03.1942
        4
        Ванда ЙозефовичMāsa
        5
        Альдона ЙозефовичMāsa
        6Zofia DzierżynskaZofia DzierżynskaSieva04.12.188227.02.1968
        7Roman PillarRoman PillarAttāls radinieks00.00.189402.09.1937

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        20.12.1917 | Čekistu diena

        Pievieno atmiņas

        27.01.1918 | Красный и кровавый террор большевиков в Евпатории

        Pievieno atmiņas

        05.09.1918 | Tautas komisāru Padome pieņem lēmumu par Sarkano teroru, kas faktiski rada iespēju nesodīti slepkavot jebkuru

        Impulss terora pastiprināšanai bija 1918.g. 30. augusta atentāts pret Ļeņinu, kurš tika ievainots. Šajās dienās cilvēku pūļa klātbūtnē kādā Maskavas parkā tika nošauti tieslietu un iekšlietu ministri u.c. vecā režīma amatpersonas. Zīmīgi, ka tieši šajā pašā datumā- 5.9.1793. gadā tika sākts Eiropā pirmais terors pret politiskajiem pretiniekiem- Robespjērs uzsāka teroru pret žirondistiem.

        Pievieno atmiņas

        03.04.1922 | Staļins par VK(b)P CK ģenerālsekretāru

        Pievieno atmiņas

        18.04.1923 | Создано спортивное общество «Динамо»

        Pievieno atmiņas

        27.01.1924 | Ļeņina bēres

        Pievieno atmiņas

        01.02.2011 | Десталинизации россиского общества Караганова

        Pievieno atmiņas

        Birkas