Latviešu strēlnieku pulku karavīrs.

Dienējis: 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljons (pulks)

Apbalvots:

• 12.1916, Svētā Jura 4. šķiras krusts, Nr. 742633

Papildus informācija:

DEGUTS Roberts Jāņa d.

Kristiāns Roberts Deguts (vācu: Christian Robert  Degolneek al. Degut ; krievu: Кристiянъ Робертъ  Деголнеекъ) dzimis 19.02.1899 (pēc v. s.) plkst. 9 vakarā strādnieka Jāņa Deguta un viņa sievas Dārtas (dzim. Biezbārde) ģimenē kā jaunākais no trim bērniem. Dzimšanas vieta – Rīgas apriņķis, Mangaļu pagasts, Mīlgrāvis. [A] 

Kristīts 27.02.1899 (pēc v. s.) Daugavgrīvas ev. lut. draudzē. Mājās kristījis skolotājs. Kūmas: Kristiāns (Krišjānis)  Degolnieks, strādnieks; bērna tēvs; Dārta Degolniece, dzim. Reinfelde, sieva. [1] [B]

Brāļi – miris nezināms, Jānis un Jēkabs; māsas – Elīze Lizete un Marija Minna.

Ticība: luterticīgs.

Tautība: latvietis.

Pavalstniecība – Latvijas. Pilsoņa iekšzemes pase saņemta 09.12.1921.

Pēc Krievijas impērijā pieņemtā iedzīvotāju šķiriskā sadalījuma piederējis Bauskas apriņķa Mežotnes pagasta zemniekiem – nodokļu maksātājiem.

Pakļauts karaklausībai: [8]

• karadienests Krievijas impērijas armijā. 1915. g., 16 gadu vecumā, kā brīvprātīgais iestājies 6. Latviešu strēlnieku bataljonā [11] (vēlākajā 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā). Dienesta pakāpe – jefreitors. [12] Cīnījies 1916. g. Ķekavas kaujās. Gan marta, gan jūlija uzbrukumos ievainots. Apbalvots ar Svētā Jura IV šķiras krustu. Piedalījies Ziemassvētku kaujās, ievainots. [11] [C]
• karadienests Padomju Latvijas armijā. [3] Piedalījies Krievijas pilsoņu karā; 
• karadienests Latvijas armijā. Piedalījies Latvijas  Neatkarības kara kaujās gan pret bermontiešiem, gan arī pret lieliniekiem Latgales [11] frontē kā 12. Bauskas kājnieku pulka kareivis. Atvaļināts līdz turpmākam rīkojumam. [8]

Ievainots esmu trīs reizes: cauršauta roka, seja un kāja.

Pirmo ievainojumu dabūju 16. marta kaujā pie Ķekavas. Toreiz mēs, strēlnieki, iebrukām vācu otrā līnijā, kur saņēmām daudz gūstekņu. Vāci nāk pretuzbrukumā, mūs apber no visām pusēm – i ar rokas, i ar lielgabalu granātām, tāpat ar ložmetēju un šauteņu uguni. Mūsu rindas paliek galīgi retas – kaimiņu redz tikai par gabalu. Iet plāni, bet atkāpties i nedomājam: pats komandiers, pulkvedis Balgalvis, [D] ar mums. Bija dūšīgs kareivis un goda vīrs. Un tā turamies uz nebēdu. To redzēdami, gūstā saņemtie vācieši, uzlasījuši mūsu kritušo šautenes un nu vaso arī no muguras. Tanī brīdī mani ievainoja. Pakritu un domāju – visam beigas. Te, skatos – kazaki, kur gadījušies, kur ne – kapā vāciešus kā kāpostu galviņas. Un tā toreiz paglābos. Dabūju Jura krustu. Otrreiz mani ievainoja tanī pat gadā jūlija kaujās pa labi no Bauskas šosejas. Labi, ka vēl tā: toreiz mūsu bataljona rindas palika pavisam šķidras. Kad atnācu atpakaļ no slimnīcas – vairs gandrīz nevienas pazīstamas sejas. Trešo ievainojumu dabūju 4. janvārī 1917. gadā Ložmetēju kalnā, ejot pastiprinātā izlūkošanā. Kad šoreiz izveseļojos un atnācu atpakaļ pulkā, tad tādas sajūsmas vairs nebija – bija jau revolūcija, komitejas. Vēl gan vienu reizi mēs, vecie strēlnieki, gājām kaujā ar sajūsmu. Tas bija jau pie Nītaures, kad teica – mēs ejam atsvabināt Rīgu un pulkvedis Briedis vadot šo operāciju. Bet, kad vācieši mūs atsita, tad gan par karošanu vairs neviens nedomāja.

Un tomēr vēl karojām. Ko lai citu būtu iesākuši,  kad tā bija vienīgā izeja.

No citām frontēm vēl iznāca būt ziemeļos pret somiem un tad Kolčaka frontē. Bet kas nu tā bija vairs par karošanu? No latviešu strēlniekiem pulkos bija palicis vairs tikai nosaukums, vairāk krievu strādnieku un matrožu, nekā latviešu.

Esmu vairāk kā divus gadus nodienējis arī Nacionālajā armijā, piedalījies atbrīvošanas karā. Kad redzēju, ka nav vairs nekā prātīga, bet Latvijā cīnās par savu valsti, 1919. gada sākumā pārmanījos dzimtenē. Iznāca karot i pret Bermontu, i Latgales frontē, tomēr laimīgi – nedabūju ne mazāko skrambu.  

Tagad, ja vēl iznāks karot, nestāšos brīvprātīgi. Pārāk daudz karots, nav vairs tās sajūsmas, kas bija veco strēlnieku laikā… [11]

Laulājies ar Katrīnu Olgu Ansoni (26.05.1898, Rīga - ?) 21.01.1922 Rīgas Dzimtsarakstu nodaļā. [7]

Dzīvojot Bātes pagastā, cietis negadījumā. 01.09.1924 braucis ar līdzbraucēju pa Bātes-Vaiņodes šoseju vienjūga ratos. Garāmbraucējs aizķēris vienjūgu, kā rezultātā līdzbraucējs gājis bojā, bet Deguta ratiem salauzta ilkss. [10]

Nodarbošanās: jūrnieks, [8] vēlāk strādnieks. [13] 20. gs. četrdesmitajos gados strādājis rūpnīcā “Vairogs”. 1945. g. janvārī ķeta lietuves veidotājs Roberts Deguts mēneša programmu izpildījis par 150 %, [16] taču jau nākamajā gadā izpelnījies nosodījumu par darba disciplīnas graušanu rūpnīcā – gada pirmajā ceturksnī mazsvarīga iemesla dēļ tēraudlietuves veidotājs R. Deguts nokavējis 23 darba dienas. [14]

Dzīvojis Rīgā, M. Dammes muižas ielā 25; [2] Dammesmuižas (Zentenes) ielā 25-1; Stabu ielā 93-33; Pļavas ielā 2-31; Mūkupuru ielā 24-1; Mūrnieku ielā 4-11; Aizputes apriņķa, Bātes pagasta “Dobeļos” un “Vītiņos”. [8] 1928.  g. uzturējusies Jūrmalā, Ķemeros, Zaļā ielā 25. [13]

Apbedīts Rīgas rajonā, Lācara kapsētā (Rīga, Lāčupes kapsēta). [15]

Apbalvojums:

• Svētā Jura krusts (IV šķira), Nr. 742633. [12]

____________________________________

A 1921.g. Latvijas iekšzemes pasē par dzimšanas vietu norādīta Rīga.

B Krišjānis Degolnieks – pēc Latvijas pilsoņa iekšzemes pases zināms kā Krišjānis Deguts Jāņa d., [6] bet Dārta Degolniece, dzim. Reinfelde, – kā Dārta Deguts, dzim. Reinfelds, Jura m. [5]

C Ziņas apkopotas pēc atmiņu publikācijas laikrakstā “Pēdējā Brīdī”. [11] Pēc vēsturiskām ziņām [17]: 6. Latviešu strēlnieku bataljons piedalījies jūlija Ķekavas kaujās. Tā formēšana un apmācība pilnībā pabeigta 1916. g. pirmajos mēnešos.

Pēc citām ziņām [12]: apbalvots ar Svētā Jura IV šķiras krustu par Ziemassvētku kaujām – 23.12.1916 uzbrukumā vācu nocietinājumam pirmais ielēcis pretinieka ierakumā.  

D Domājams, pulkvedis Ansis Teodors Lielgalvis (05.12.1878, Lestenes pagasts, “Ērmes” – 1921, Kaukāzs, Krievija), 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona komandieris. [9]

Avoti:

1. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Daugavgrīvas (Dünamünde); 1896-1904 Dzimušie (latviešu, vācu); 134. kadrs, 42. ieraksts.
2. https://raduraksti.arhivi.lv: Mājas grāmatas; Rīgas pilsētas; Mazā Dammes muižas 25; 9. kadrs.
3. LVVA, P-1 f., 2. apr., 256. l., 192. lp.
4. LVVA, 1376. f, 2. apr., 12344. l., 176. lp. o.p-177. lp.
5. LVVA, 2996. f., 4. apr., 4396. l.
6. LVVA, 2996. f., 4. apr., 4404. l.
7. LVVA, 2996. f., 4. apr., 4407. l.
8. LVVA, 2996. f., 4. apr., 4409. l.
9. Ansis Lielgalvis [tiešsaiste]. [B. v.] : Vikipēdija: brīvā enciklopēdija, [b. g.] [skatīts 2021-12-28]. Pieejams: https://lv.wikipedia.org/wiki/Ansis_Lielgalvis.
10. B. Provinces policijas iestādes. Nelaimes gadījums. Policijas Vēstnesis, Nr. 70 (1924, 9. zept.), 2. lpp.
11. Deguts, Roberts. Trihs grenadeeri / Roberts Deguts, Andrejs Adamsons, Jekabs Behrsiņsch. Pehdejā Brihdī, Nr. 121 (1932, 2. jun.), 6. lpp.
12. Deguts Roberts Jāņa d. [tiešsaiste]. [B. v.] : Latviešu strēlnieku saraksts 1915-1917, [b. g.] [skatīts 2021-12-28]. Pieejams: http://www.latviesustrelniekusaraksts.lv/Saraksts/D.html.
13. Ieradušos peldviesu saraksts : 2. jūlijā. Ķemeru Ziņas, Nr. 2 (1928, 15. jūl.), 8.-9. lpp.
14. Māls, E. Nesaudzīgi cīnīties pret darba kavējumiem. Cīņa, Nr. 126 (1946, 1. jūn.), 3. lpp.
15. Roberts Deguts [tiešsaiste]. [B. v.] : Cemety : kapsētu informācijas digitalizācija un datu pārvaldības sistēma, [b. g.] [skatīts 2021-12-28]. Pieejams: https://www.cemety.lv/public/deceaseds/572132?type=unrecognized_deceased.
16. Sekosim labāko priekšzīmei. Cīņa, Nr. 5 (1945, 21. febr.), [1.] lpp.
17. Zariņš, Klāvs. Latviešu strēlnieki 1916. gada kaujās pie Ķekavas [tiešsaiste]. Rīga : Sargs.lv, [b. g.] [skatīts 2021-12-28]. Pieejams: https://www.sargs.lv/lv/pirmais-pasaules-kars/2015-10-26/latviesu-strelnieki-1916-gada-kaujas-pie-kekavas#lastcomment.