Jānis Ozoliņš
- Dzimšanas datums:
- 28.09.1897
- Miršanas datums:
- 06.06.1950
- Mūža garums:
- 52
- Dienas kopš dzimšanas:
- 46225
- Gadi kopš dzimšanas:
- 126
- Dienas kopš miršanas:
- 26981
- Gadi kopš miršanas:
- 73
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Neatkarības kauju dalībnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dzimis Rozēnu pagastā. Ieguvis pagastskolas izglītību. Zemkopis.
Krievu armijā iesaukts 1916. gadā, iedalīts 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies Ziemassvētku kaujās un cīņās pie Ložmetējkalna.
1917. gada rudenī slimības dēļ atvaļināts.
1919. gada sākumā mobilizēts Sarkanajā armijā, pēc 2 mēnešu dienesta pārbēdzis.
Latvijas armija iestājies brīvprātīgi 1919. gada 28. jūlijā, dienējis 1. partizānu pulkā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem, pēc tam pārcelts uz 5. Cēsu kājnieku pulku, vēlāk uz 8. Daugavpils kājnieku pulku, Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā.
1919. gada 9. oktobrī Rīgas apkaimē pie Baložu kapiem ar 17 kareivjiem devās ienaidnieka aizmugurē, uzbruka bermontiešu nocietinājumiem un iekaroja tos, saņēma gūstekņus un ieguva 3 ložmetējus.
Atvaļināts 1921. gada 25. martā.
Bijis zemkopis Rozēnu pagasta Kļaviņās. Piešķirta jaunsaimniecība Vānes pagasta Vānes-Sārcenes muižā.
Apbedīts Staiceles pilsētas kapos.
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.