Andrē Bretons  bija franču rakstnieks, dzejnieks un sirreālisma teorētiķis. Viņš ir plašāk zināms kā sirreālisma kustības dibinātājs un 1924. gada darba "Sirreālisma manifests" autors, kurā viņš definēja arī sirreālisma pamatprincipu — "tīro psihisko automātismu".

***

(..) Mēs vēl arvien esam loģikas varā, lūk, pie kā es gribēju nonākt. Taču loģikas paņēmieni mūsdienās var tikt pielietoti tikai otršķirīgu jautājumu risināšanā. Joprojām modē paliek absolūtais racionālisms, kas ļauj apskatīt tikai faktus, kuri ir tieši saistīti ar mūsu pieredzi. Turpretī loģiskie nobeigumi no mums izvairās. Lieki piebilst, ka arī pati pieredze ir tikai ierobežota. Tā mētājas sprostā, no kura tai arvien grūtāk izkļūt. Arī tā taču balstās uz tūlītēju noderīgumu, un to apsargā veselais saprāts. Zem civilizācijas karoga ar progresa ieganstu ir panākts, ka no apziņas izdzīts viss, ko varēja nodēvēt par māņiem, himeru, aizliegti jebkuri patiesības meklējumi, kuri nav saskaņā ar vispārpieņemtajiem. Redzams, tā ir liela nejaušība, ka nesen dienasgaismā tika izvilkta garīgās pasaules daļa, manuprāt, visnozīmīgākā, par kuru līdz šim nelikās ne zinis. Šeit jāpateicas Freida atklājumiem. Pamatojoties uz tiem, beidzot iezīmējas uzskata virziens, kurš dos iespēju cilvēka pētniekam virzīt tālāk savus pētījumus, ļaus rēķināties ne tikai ar vienkāršākajām realitātēm. Iztēle, iespējams, ir gatava atgūt savas tiesības.

Ja mūsu gara dzīlēs snauž kādi noslēpumaini spēki, kas spējīgi vai nu palielināt spēkus, kuri ir apziņas virspusē, vai arī uzvarēt tos, tas nozīmē, ka ir liela jēga tos dabūt; vispirms piesaistīt un tad, ja būs nepieciešams, pakļaut prāta kontrolei. Analītiķi paši no tā tikai iegūs. Taču stingri jāievēro, ka ikviens līdzeklis, kurš apriori paredzēts šī pasākuma vadīšanai līdz jaunai kārtībai, var būt gan dzejnieku, gan zinātnieku ziņā, un panākums nav atkarīgs no vairāk vai mazāk untumainiem ceļiem, pa kuriem tie ies.

..Tulkojis Aivars Eipurs...

***