Indira Prijadaršinī Gandija  dzimusi 1917. gada 19. novembrī, mirusi 1984. gada 31. oktobrī) bija Indijas politiķe no Indijas Nacionālā kongresa partijas un Indijas premjerministre trīs termiņus pēc kārtas no 1966. līdz 1977. gadam, kā arī ceturto termiņu no 1980. gada līdz nogalināšanai atentātā 1984. gadā.

Viņa ir pirmā un pagaidām vienīgā Indijas premjerministre - sieviete.

Indira Gandija bija ietekmīgā indiešu politiķa Džavaharlala Neru meita. Mācījusies Lielbritānijā, Bristolē un Oksfordas universitātē.

1941. gadā atgriezās Indijā un iesaistījās politikā. Neoficiāli veica tēva palīga pienākumus.

Pēc tēva nāves 1964. gadā kļuva parlamenta augšpalātas (Radža Sabha) locekli.

1966. gadā kļuva par Indijas premjerministri. Realizēja nosacīti kreisu politiku. Viņas vadībā Indija 1971. gadā piedzīvoja karu ar Pakistānu un Bangladešas dibināšanu.

1975. gadā, sakaŗā ar nestabilitāti valstī, tika pasludināts ārkārtas stāvoklis. Gandijai tika pārmests autoritārisms un Indijas Nacionālais kongress zaudēja 1977. gada vēlēšanās.

Tomēr 1980. gada vēlēšanās Indijas Nacionālais kongress Gandijas vadībā atkal uzvarēja vēlešanās un Gandija atkal kļuva par premjerministri.

1984. gada jūnijā pēc Gandijas pavēles Indijas armijas daļas cīņā pret nemierniekiem ieņēma sikhu galveno svētvietu - "Zelta templi".

1984. gada 31. oktobrī Indiru Gandiju nogalināja divi viņas miesassargi - sikhi.