Vjatkas apkaimē sīka ierēdņa ģimenē piedzima krievu neirologs un psihiatrs Vladimirs Behterevs, viens no refleksu teorijas izstrādātājiem, pasaulē pirmā psihoneiroloģijas institūta dibinātājs (1907. gadā Sanktpēterburgā). Institūts nodarbojās ar cilvēka psiholoģijas, psihiatrijas, neiroloģijas un citiem ar jomu saistītiem pētījumiem. Pētnieciskā augstākā mācību iestāde īpašu labvēlību guva, nākot pie varas lieliniekiem. Pasaules mēroga personības Behtereva eks­perimenti un teorijas joprojām intriģē ar savu noslēpumainību. Viņš, piemēram, eksperimentēja ar iedvesmošanu no attāluma, pierādīja, ka mūzikai var būt terapeitiska iedarbība, pētīja iespējas jebkuru cilvēku padarīt par ģēniju un izveidoja tā saucamo “Smadzeņu panteonu” – mirušu ievērojamo personību smadzeņu glabātavu, jo vēlējās noskaidrot, ar ko izcili gudra cilvēka smadzenes atšķiras no parastām. Behterevs negaidīti nomira it kā no saindēšanās ar pārtiku 1927. gada 24. decembrī. Iespējams, viņu noindēja, jo neilgi pirms tam mediķis, apskatot Staļinu, uzstādīja diagnozi: paranoidāls personības stāvoklis. Pēc citas versijas, Behterevs kļuva nevēlams, jo zināja Ļeņina nāves iemeslu – smadzeņu sifiliss – un grasījās to izpaust starptautiskā konferencē.

Behtereva otrā sieva - latviete Berta Āre no Jaungulbenes, par viņu 13 gadus jaunāka.