Teodors Žeriko (franču: Théodore Géricault; 1791. gada 26. septembris — 1824. gada 26. janvāris) bija franču gleznotājs un litogrāfs. Viņš bija viens no romantisma kustības aizsācējiem.

Žeriko dzimis Ruānā, Francijā un mācījās vispirms pie Karla Vernē, kurš bija slavens ar saviem zirgu gleznojumiem, bet vēlāk pie Pjēra Narcisa Gerēna apguva kompozīciju. Taču drīz Žeriko nolēma apgūt glezniecību Luvrā kopējot Rubensa, Ticiāna, Velaskesa un Rembranta darbus. Viņa pirmais ievērojamais darbs bija "Impērijas gvardes jēgeru virsnieks uzbrukumā" tika izstādīts Parīzes Salonā 1812. gadā, tajā atklājas Rubensa stila ietekme un Žeriko vēlme gleznot sava laika nevis vēsturiskus notikumus.

Gūto panākumu iespaidā Žeriko pievērsās zirgu un kavalēristu gleznošanai, piemēram, 1814. gadā tika istādīta glezna "Ievainotais kirasieris", kura neguva īpašus panākumus. Pēc tam Žeriko divus gadus pašmācībā studēja figūru veidošanu un kompozīciju. 1816. gadā Žeriko devās ceļojumā uz Itāliju, kur viņu aizrāva Mikelandželo darbi. 1817. gadā viņš atgriezās Francijā un atkal pievērsās militārām tēmām par kurām izgatavoja litogrāfiju sēriju, kas tiek uzskatīta par vienu šī žanra agrīnajiem meistardarbiem. 1819. gadā viņš pabeidza vienu no saviem ievērojamākajiem darbiem "Medūzas plosts".