Jānis Gūters - Latvijā dzimis aktieris, režisors.
Vācijā un citur pazīstams arī kā viens no vācu mēmā un ekspresionistiskā kino pamatlicējiem  Johannes Guter vai Johann Hörhammer-Guter.

Beidzis reālģimnāziju un Rīgas Politehnisko institūtu.

Jau 1904. gadā viņš bijis aktieris Jaunajā Latviešu  teātrī, tēlodams raksturlomas. Līdz ar citiem latviešu aktieriem ("Latviešu konversācijas vārdnīcas" šķirklī par J.Gūteru/Latviešu konversācijas vārdnīca, 6. sēj. Rīga: A.Gulbis, 1931. 11057. sleja./ šai sakarā pieminēti arī Rūdolfs Bērziņš, Biruta Skujeniece un Vilis Segliņš) aktīvi piedalījies 1905. gada revolūcijas notikumos, bijis labi pazīstams orators Grīziņkalna mītiņos.

1905. gadā J.Gūters apcietināts un cietumā salaulājies ar aktrisi Mirdzu Šmitheni.

1906. gadā izbraucis uz Vāciju, bet 1907. gadā atgriezies Latvijā un ticis atkal apcietināts. Dažādos avotos, arī angļu un vācu, atšķirīgi formulēts apcietinājuma iemesls: iejaukts kādā no atplūdu laika uzbrukuma lietām, kad nogalinātas vairākas vācu amatpersonas, citur teikts – par policista nogalināšanu. Pēc pusgada J.Gūters, atsvabināts pret drošības naudu.

1908. gada 17. februārī, neievērojot aizliegumu izbraukt no valsts, caur Helsinkiem dodas uz Kopenhāgenu un tālāk uz Vīni.

Kopā ar viņu brauc aktrise Marija Leiko, ar kuru viņam izveidojušās tuvas attiecības. Drīz piedzimst J.Gūtera un M.Leiko meita Nora, un ir nostāsts, ka Vīnē, kur J.Gūters kā pilsētas teātra stipendiāts studēja Vīnes Ķeizariskās mūzikas un dramatiskās mākslas akadēmijas dramatiskajā klasē, Krievijas revolucionārs un marksisma teorētiķis Ļevs Trockis, kas kārtējo reizi bēdzis no izsūtījuma Sibīrijā, nesis Gūteram avīzes kurināšanai, lai varētu uzsildīt bērnam pienu. 

   J. Gūters strādāja dažādos Vācijas teātros un pēc vairākiem gadiem kļuva par režisoru lielā filmu sabiedrībā UFA, bet 1919. gadā nodibināja savu kinokompāniju Centaurfilm un apprecējās ar vācu operdziedātāju Heidi Vilmsu.

No 1917. līdz 1944. gadam J.Gūters kā režisors un scenārists piedalījies ap trīsdesmit filmu tapšanā, arī ar slavenu vācu aktieru līdzdalību, citos avotos teikts, ka viņa filmogrāfijā ir vairāk neka sešdesmit filmu.

J.Gūters tiek uzskatīts par savulaik Vācijā ļoti populāra aktiera Villija Friča (Willy Fritsch) atklājēju. Vairākās viņa filmās līdz 1919. gadam, kad abu dzīves ceļi šķīrās, spēlēja arī Marija Leiko. Mūsdienās viņa pazīstamākais darbs ir 1925. gadā uzņemtā filma Der Turm des Schweigens ("Klusuma tornis"), pirmā J.Gūtera filma, kas ir restaurēta un 2007. gadā tika izrādīta Berlīnes filmu festivālā.

XX gs. 20. gados J.Gūters daudzkārt bijis arī Latvijā, centies veicināt latviešu filmu industrijas izveidošanos.

Pēc Otrā pasaules kara liktenis bija lēmis palikt Austrumvācijā. Taču arī te latvietis tīri ciešami iekārtojas.

1956. gadā no Vācijas Demokrātiskās Republikas Jānis Gūters saņem balvu par ieguldījumu tautas mākslas attīstībā.

Miris Vācijā, Greifsvaldē.

Berlīnes kinofestivālā 2007. gadā rādīta viņa atjaunotā filma.