Janis Rozentāls bija latviešu gleznotājs.

Dzīvesgājums

Janis Rozentāls dzimis Saldus pagasta "Bebru" mājās kalēja Miķeļa un viņa sievas Lavīzes ģimenē. Janis pabeidza Saldus Krauzes skolu un pēc tam iestājās Kuldīgas apriņķa skolā, bet pēc pusotra gada līdzekļu trūkuma dēļ bija spiests mācības pārtraukt un 1880. gadā doties uz Rīgu peļņā.

Strādājis modes preču veikalā, par bufetes puiku un pircēju aicinātāju, beidzot pie daiļkrāsotāju meistara J. Celēviča viņš apguva krāsotāja amatu, sākumā kā māceklis, no 1885. gada kā zellis.

No 1885. līdz 1888. gadam Rozentāls mācījās Rīgas vācu amatnieku biedrības amatniecības skolā.

1888. gadā skolas darbu izstādē Pēterburgas Mākslas akadēmijā viņš ieguva sudraba medaļu.

1888. gada 29. jūlijā J. Rozentāls kā brīvklausītājs iestājās Pēterburgas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, kuru viņš beidza 1894. gadā. Viņa diplomdarbs "No baznīcas" (1894) bija pirmais diplomdarbs akadēmijā ar nacionālu sižetu; kādā no pulciņa "Rūķis" sanāksmēm Rozentāls to nolēma gleznot dzimtajā Saldus pusē. Par darbu Rozentāls ieguva pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu un vairākus gadus dzīvoja Pēterburgā.

1897. gadā Arhipa Kuindži vadībā viņš apceļoja Vāciju, Franciju un Austriju.

1900. gadā Rozentāls atgriezās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, sākumā Saldū, no 1901. gada Rīgā, kur 1902. gadā viņš iepazinās un 1903. gadā Helsinkos apprecējās ar somu dziedātāju Elliju Forseli.

Konstantīns Pēkšēns īpaši viņam savā mājā Alberta ielā 12 izbūvēja darbnīcu (tagad tur atrodas Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs).

1905.-1906. gadā Rozentāls strādāja par pasniedzēju V.Blūma mākslas skolā un 1906.-1913. gadā Rīgas Pilsētas mākslas skolā, bija arī mēnešraksta "Vērotājs" un žurnāla "Druva" mākslinieciskais redaktors.

Rozentāla personālizstādes notika 1910. gadā Jelgavā, 1910., 1912. un 1913./1914. gadā Rīgā. 1910. gadā viņš apgleznoja Rīgas Latviešu biedrības fasādi.

Pēc Pirmā Pasaules kara sākuma un Vācijas armijas tuvošanās Rīgai Rozentāls kopā ar ģimeni pārcēlās uz Helsinkiem.

1916. gadā viņš smagi saslima un mira 1916. gada 26. decembrī Brendas salā Helsinkos pie molberta ar otu rokā.

1920. gadā Rozentāla pīšļus no Helsinkiem pārapbedīja Rīgas 2. Meža kapos.

Daiļrades raksturojums

Rozentāls bija viens no pirmajiem, kas XIX gs. beigās glezniecībā precīzi un tieši sāka atainot tautas dzīvi. Nozīmīgu vietu gleznotāja darbībā ieņēma portrets, tomēr viņš gleznojis arī sadzīves žanra ainas, simboliskas un fantastiskas kompozīcijas ar mitoloģiskiem, bībeliskiem vai latviešu folkloras sižetiem, ainavas, altārgleznas, darbojies monumentālajā mākslā, lietišķajā un stājgrafikā. Individuālajā stilā atspoguļojas gadsimtu mijai raksturīgas stilistiskās pārvērtības - atbrīvošanās no akadēmiskās skolas, impresionisma, simbolisma, jūgendstila, postimpresionisma iespaidi.

Sižetiski 1890. gados Rozentāla daiļradē dominēja tautas dzīves tēlojums ("Uz lieveņa", "Veļas mazgātājas" utt.), sadzīviskais žanrs. Šī žanra darbiem ir līdzība ar Blaumaņa lauku dzīves tēlojumiem, ar to daļēji izskaidrojama viņu abu draudzība. Rozentāls gleznojis arī akvareļus par sadzīves tēmām ("Tirgus", "Krogā" utt.); tiešs dzīves vērojums šeit apvienots ar ironisku sadzīves norišu vērtējumu. Rozentāla žanra kompozīcijās vērojams liels ainavu īpatsvars. Rozentāls daudz gleznoja portretus, arī daudzu ievērojamu savu laikabiedru portretus (piemēram, Vilhelma Purvīša, Rūdolfa Blaumaņa).

Rozentāla daiļradē nozīmīgu vietu ieņem jūgendstila un simbolisma darbi, kuriem raksturīgs teiksmains sižets un jūgendisks kolorīts. Par sevišķi izcilu jūgendstila paraugu Rozentāla mākslā uzskata darbu "Princese un pērtiķis" (1913).

Kā teikts iepriekš, Rozentāls daudz un labprāt konsultējis arī jaunos māksliniekus. BIja reizes, kad kādu nācās atraidīt un ieteikt, nešķiest velti laiku ar glezniecību. Tā tika atraidīts kāds jauns puisis, kura darbībā gleznotājs nesaskatīja ne mazāko talanta dzirksti. Atraidītais jaunietis "atdevās" citai mūzai - rakstniecībai. Jānis Jaunsudrabiņš gan mēdza saviem darbiem pievienot paša radītas ilustrācijas.