Ksenija dzimusi 1893. gada 14. septembrī Babītes pagasta rakstveža Andreja Grāvera un viņa sievas Elmiras ģimenē. Beigusi Voldemāra Maldoņa sieviešu ģimnāziju Rīgā un studējusi filoloģiju Augstākajos sieviešu kursos Maskavā, Pirmā pasaules kara laikā bijusi žēlsirdīgā māsa Petrogradā. Atgriezusies Latvijā, viņa studēja Medicīnas fakultātē un līdztekus strādāja par skolotāju, ārsta diplomu ieguva 1927.gadā.

Profesore Ksenija Skulme ārste dietoloģe, (med. zin. dokt. (1960), prof. (1963)); gleznotāja, mākslas zinātnieka, disidenta Jurģa Skulmes māte; gleznotāja, mākslas zinātnieka Uga Skulmes sieva.

Viņa bija praktiskās dietoloģijas un uzturzinātnes pamatlicēja Latvijā un ar saviem pētījumiem un atklājumiem ir iemantojusi paliekošu vietu medicīnas zinātnē.

K. Skulme līdztekus praktizējoša ārsta darbam (pēc Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes absolvēšanas) savos pirmajos rakstos skaidroja iekšķīgo slimību izcelsmi, būtību, attīstību un izsargāšanos.

Ksenija Skulme bija arī viena no nedaudziem pētniekiem, kas kuņģa vēža un vēždraudes slimību gadījumā sāka šī jautājuma risināšanu klīnikas un ambulatoros apstākļos. Pēc pētījumu veikšanas izrādījās, ka konstatētais uztura sastāvs (nepareiza olbaltumu, tauku, ogļhidrātu un vitamīnu attiecība, nepietiekams piena produktu, dārzeņu, svaigu augļu un ogu patēriņš, neregulāras ēdienreizes, ātra ēšana, karsts ēdiens, vārāmās sāls un garšvielu pārmērības) pazemināja organisma pretestību pret kancerogēnu vielu iedarbību. Tādēļ tika ieteikts uzturs ar nedaudz paaugstinātu olbaltumu saturu, kas spēcināja organismu, mazināja hipoproteinēmiju un anēmiju.

Vairāk izvērsti pētījumi bija saistīti ar onkoloģisko slimnieku uztura optimizāciju staru terapijas laikā. Ksenija Skulme ar līdzstrādniekiem ieviesa zinātniski pamatotu diētu, kurā bija palielināts bioloģiski pilnvērtīgu olbaltumu un augu eļļu saturs un vitamīnu piedevas, dārzeņu, svaigu augļu un ogu ēdieni, kas labvēlīgi ietekmēja slimnieku vispārējo stāvokli un vielmaiņu staru terapijas laikā.

Ksenija Skulme vadīja arī vairākas zinātniskas ekspedīcijas uz Latvijas lauku rajoniem. Iegūtie rezultāti rādīja, ka laucinieku uzturs ir vienmuļš, vienpusīgs, nelīdzsvarots, jo tajā dominē taukvielas, kuru avots ir gandrīz vienīgi piena un cūku tauki.

Pēc K. Skulmes nāves netika turpināts sarežģītais un darbietilpīgais darbs, kas paredzēja noskaidrot sakarības, kādas pastāv starp uzturu un ļaundabīgiem audzējiem.

Profesore arī izveidojusi vairākas klīnikas, piemēram, 1945. gadā Rīgas pilsētas 2. (diētas) slimnīca, kas vēlāk tika likvidēta.

„Arī ēdiens ir zāles, ja zina, kā to lietot,” šī vienkāršā, bet dziļi pamatotā atziņa nereti tiek aizmirsta, nozīmējot terapiju.

Izmantotā literatūra: ,,Latvijas Ārsts” 2008 (10), „Latvijas Ārsts” 1995 (8).