Haralds Mednis dzimis 1906. gada 16.augustā Jaunlaicenes pagastā. Viņa tēvs - tautskolotājs - kopš 1907. gada strādājis Lazdonas skolā. Papildus skolotāja pienākumiem, vadījis arī draudzes kori un bijis ērģelnieks. Tādējādi pirmo saskarsmi ar mūziku un dziesmu H.Mednis gūst jau bērnībā: "Mīlestību uz dziesmu, uz cilvēkiem iemācījos, tēva paspārnē skraidīdams. Jau tolaik redzēju, cik biedriskas attiecības valdīja korī, kā viņi cits citu cienīja. Es arī tur ķepurojos pa vidu un mācījos saprast, kāpēc cilvēks dzied." Haralda Medņa māsa Rita dzimusi 1913. gada 29. aprīlī, kara laikā devusies bēgļu gaitās.

1920. gadā H.Mednis dodas uz Rīgu un iestājas Rīgas 1. ģimnāzijā, kā arī apgūst mūzikas teoriju un klavierspēli pie profesora Alfrēda Kalniņa.

Pēc skolas beigšanas H. Mednis ir pilns apņēmības kļūt par astronomu un iestājas Latvijas Universitātē. Diemžēl 1925.gadā pēkšņi saslimst un nomirst viņa tēvs, tādēļ nepilnu deviņpadsmit gadu vecumā H. Mednis ir spiests stāties tēva vietā, kļūt par ģimenes apgādnieku un sākt skolotāja gaitas Lazdonas skolā. "Dziedāšana man patika. Un patika, ka bērni dzied. Un tā es ar viņiem ņēmos. Varbūt tieši te man veidojās uzskats, pie kura turos ilgus, ilgus gadus: dziedāt var visi, un jādzied katram. Jāpalīdz tik, lai viņš to var darīt."

No tēva H.Mednis pārņem arī ērģelnieka un Lazdonas draudzes kora diriģenta pienākumus. Pirmās uzstāšanās kopā ar Lazdonas kori diriģents atceras ar īpašu prieku: "Tas laiks saistās ar maniem jauna cilvēka gadiem. Jaunība pati radīja tādu pacilātu noskaņojumu, ka visu iecerēto gandrīz vienmēr varēja realizēt. Katra izdošanās deva dvēselei jaunu lidojumu, un tā tas gāja no viena laimīga brīža līdz otram. Un, ja nu vēl notika tas, ka vismaz tam, ko darīju, noticēja dziedātāji un klausītāji, tad tas bija liels gandarījums. Mani Liktenis ir svētījis. Es ātri ieguvu savu dziedātāju uzticību un klausītāju labvēlību. Vēlākajos gados nāca klāt pieredze, plašākas un dziļākas zināšanas, kas arī deva rezultātus, bet tā jūsmības oreola bieži vien vairs nebija. Šos diriģenta darba pašus sākumus es atceros, kad ir grūti, un šajās atmiņās smeļu spēkus."

Lazdonas koris piedalījies visos Latvijas Dziesmu svētkos sākot jau ar pašiem pirmajiem. Medņa kopsolis ar lazdoniešiem aizsākas līdz ar VIII Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem. Ar īpašu gandarījumu diriģents atceras 1938. gadā notikušos IX Dziesmu svētkus: "Tai reizē atjaunoja tradīciju Dziesmu svētkus aizsākt ar dziesmu karu. Mums laimējās - deviņu lauku koru konkursā ieguvām galveno balvu - sudraba šķīvi."  "Dziedājām [J.Vītola] Gaismas pili, Melngaiļa Svešā zemē, varbūt vēl kādu trešo. Izdevās. Kad palasās tā laika kritikas, vēl tagad priecina rindiņas, kurās Melngailis izteicies, ka zinājis gan, ka viņa Svešā zemē ir skaista dziesma, bet, ka tā būtu tik skaista, to viņš tikai dziesmu karā uzzinājis."

1938. gadā profesors Jāzeps Vītols aicina H.Medni stāties konservatorijā. Veiksmīgi izturējis iestājpārbaudījumus, diriģents uzsāk studijas konservatorijas kompozīcijas klasē pie profesora Jāzepa Vītola un profesora Ādolfa Skultes, bet, līdz tiek atrasts jauns ērģelnieks, svētdienās vēl kādu laiku mēro ceļu uz Lazdonu.

Kopkori H.Mednis pirmo reizi diriģējis 1950. gada Dziesmu svētkos. Bet vispirms bija smags darbs, apbraukājot novadus, vadot kopmēģinājumus, un atsevišķiem koriem palīdzot sagatavot sarežģītākās dziesmas. Tāpēc, stājoties kopkora priekšā, diriģents daudziem jau ir pazīstams, un kontakts ar dziedātājiem veidojas labs. No 1950. gada Dziesmu svētkiem H.Medņa atmiņā spilgti saglabājusies J.Vītola "Karaļmeita" - "tad arī jutu, ka šajā dziesmā varu pateikt kaut ko pats no sevis."

Pie Haralda Medņa mācījušies vesela virkne diriģentu: Dziesmu svētku virsdiriģenti Terēze Broka, Pauls Kvelde, Romāns Vanags; ērģelnieks Oļģerts Cintiņš, kā arī Juris Skrīveris, Ludis Poselis, Valdis Zeltkalns un citi.

Avots: music.lv