Dora Stučka
- Dzimšanas datums:
- 27.08.1870
- Miršanas datums:
- 09.05.1950
- Mūža garums:
- 79
- Dienas kopš dzimšanas:
- 56117
- Gadi kopš dzimšanas:
- 153
- Dienas kopš miršanas:
- 27007
- Gadi kopš miršanas:
- 73
- Tēva vārds:
- Krišjānis
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Dora Pliekšāns
- Papildu vārdi:
- Pliekšāne
- Kategorijas:
- Komunists, Literāts, Marksists, Sabiedrisks darbinieks, Tulkotājs
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Raiņa kapi
Dzimusi Kalkūnes pagasta Randenes muižas īpašnieka Krišjāņa Pliekšāna (ap 1828–1891) un viņa sievas Dārtas (ap 1828–1899) ģimenē.
Raiņa māsa.
Tēvs nomāja un apsaimniekoja pusmuižas, tādēļ ģimene bieži mainīja dzīvesvietu, un Doras bērnība pagāja vairākās Sēlijas (Randenes,Berķeneles) un Latgales (Vasiļovas un Jasmuižas) muižās. Beigusi Grīvas sieviešu ģimnāziju (1886).
Pēc tēva nāves 1891. gadā kopā ar māti un māsu pārcēlās uz Jelgavu pie vecākā brāļa Jāņa.
Studēja medicīnu Cīrihes un Monpeljē universitātēs (1892-1897), aizrāvās ar sociālistu idejām un piedalījās kā viese
- sociālistu un strādnieku partiju II Internacionāles Cīrihes (1893),
- Amsterdamas (1904) un
- Štutgartes (1907) kongresā.
Pēc atgriešanās dzimtenē darbojās Jaunās strāvas laikrakstā "Dienas Lapa" (1897). Tulkoja latviski Fr.Engelsa darbu "Sociālisma attīstība no utopijas par zinātni," A.Bēbeļa - "Sieviete un sociālisms", vēlāk Ļeņina darbus
Apprecējās ar Pēteri Stučku. Palīdzēja P.Stučkam viņa revolucionāra, publicista un zinātnieka darbā.
Pēc jaunstrāvnieku arestiem un notiesāšanas 1899. gadā kopā ar P. Stučku dzīvoja Vitebskā, vēlāk izsūtījumā Slobodskā.
Pēc vīra atbrīvošanās dzīvoja Vitebskā (1903-1906), pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas atgriezās Rīgā. No 1907. gada dzīvoja Pēterburgā.
Kad viņas vīrs P. Stučka kļuva par LSPR valdības vadītāju, 1919.gadā vadīja viņa sekretariātu Rīgā, pēc tam Rēzeknē.
1920-1924 bija Komunistiskās Internacionāles Latvijas sekcijas priekšsēdētāja P.Stučkas sekretāre Maskavā, pēc Otrā pasaules kara atgriezās Rīgā.
Mirusi 1950. gada 9. maijā Rīgā, apbedīta Raiņa kapos
***
Sabiedriska darbiniece, tulkotāja, Jāņa Raiņa māsa, Pētera Stučkas sieva.
Avoti: jzb.lv
Vietas
| Bildes | Nosaukums | Saites | No | Līdz | Apraksts | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Kaldabruņas luterāņu baznīca | nav precizēta | Kristīta | lv |
Saiknes
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Krišjānis Pliekšāns | Tēvs | |
| 2 | Dārta Pliekšāne | Māte | ||
| 3 | Kārlis Pliekšāns | Brālis | ||
| 4 |  | Rainis | Brālis | |
| 5 | Fricis Pliekšāns | Brālis | ||
| 6 |  | Līze Pliekšāne | Māsa | |
| 7 |  | Pēteris Stučka | Vīrs | |
| 8 | Jēkabs Pliekšāns | Onkulis | ||
| 9 | Lība Pliekšāne | Tante | ||
| 10 |  | Miervaldis Ozoliņš | Brāļa/māsas dēls | |
| 11 | Jānis Stučka | Sievas/vīra tēvs | ||
| 12 | Ieva Stučka | Sievas/vīra māte | ||
| 13 |  | Aspazija | Svaine | |
| 14 | Andrejs Pliekšāns | Vectēvs | ||
| 15 | Jēkabs Grikovskis | Vectēvs | ||
| 16 | Trīne Grikovska | Vecāmāte | ||
| 17 | Lība Pliekšāns | Vecāmāte | ||
| 18 | Juris Grašos | Vecvectēvs | ||
| 19 | Krists Ķēkutu | Vecvectēvs | ||
| 20 | Jēkabs Pliekšāns | Vecvectēvs | ||
| 21 | Miķelis Lange | Vecvectēvs | ||
| 22 | Ilze Pliekšāns | Vecvecmāte | ||
| 23 | Alma Birģele Paegle | Brālēns/māsīca | ||
| 24 |  | Valija Brutāne | Draugs | |
| 25 |  | Augusts Bēbelis | Paziņa | |
| 26 |  | Klāra Hibšmane | Paziņa | |
| 27 |  | Fricis Menders | Partiju biedrs |
16.05.1903 | Tiek atklāts Rīgas pilsētas Grīziņkalna parks
17.12.1918 | Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. Tas, ka Krievijas Sarkanarmijā dienēja arī daudz no impērijas laika palikušo, bieži marksistu apmuļķotu etnisko latviešu, nemaina notikuma būtību: "sarkanie strēlnieki" cīnījās pret Latvijas neatkarību, lai to atgrieztu Krievijas (lielinieku) impērijas sastāvā. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu. Latvijas Republikai izdevās atbrīvot savu teritoriju no Krievijas okupantiem ar citu valstu (Igaunijas, Polijas, Lielbritānijas; kopā 11 valstu) militāro palīdzību gada laikā 1920. gada sākumā.
03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem
Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.