Juris Laksovs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
23.02.1967
Miršanas datums:
29.06.2011
Mūža garums:
44
Dienas kopš dzimšanas:
20854
Gadi kopš dzimšanas:
57
Dienas kopš miršanas:
4657
Gadi kopš miršanas:
12
Kategorijas:
Žurnālists
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Tīnūžu pagasts, Lazdukalna kapi

Juris aizlidoja

... 23.02.1967. – 29.06.2011. Trešdiena, 6.jūlijs (2011),
Viktors Avotiņš, NRA

Bijušā Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenā redaktora Jura Laksova piemiņai.

Divdesmit ceturtajā jūnijā nomira Jura draugs.
Divdesmit piektajā jūnijā nomira Jura suns.
Divdesmit devītajā jūnijā nomira Juris. Autobusā. Ceļā uz baznīcu.
Četrdesmit ceturtajā dzīves gadā. Hipoglikēmija.

«Kad nomirst putns, viņā raud gurdena lode, kas tik vien vēlējās lidot kā putns,» rakstīja dzejnieks Ivans Ždanovs. Tas varētu būt sacīts par Juri, kurš arī rakstīja dzeju. Un viņā dzīvoja ij putns, kas gribēja lidot, ij lode, ar kuru viņš beidza sevi nost un kas arī gribēja lidot. Jurim Dievs deva talantu un ļoti plānu ādu. Tāpēc viņa lidojums bija gan skaists, gan trausls un sāpīgs. Nav viegli lidot ar tik plikiem nerviem.

Juris nepameta aiz sevis kopotus rakstus, bet tīru sirdsapziņu gan. Viņš bija grēcīgs cilvēks, kurš netaisījās apsiet vai remdēt savus plikos nervus. Varbūt tāpēc, lai labāk justu, kas notiek ar sirdsapziņu. Viņam piemita krietna tiesa talantīga cilvēka niķu un turklāt vēl ideālista kategorisms. Ja Jurim šķita, ka realitāte stāv pārāk tālu no viņa ideālisma, viņš nespēja to mierīgi pieņemt. Pat ja šo realitāti pārstāvēja viņa draugi. Kompromiss nāca ar laiku, bet pirmajā brīdī Juris dusmojās, Juris lādējās, Juris izdzēsa attiecības... Pēc tam Juris atsila un atkal atvērās, bet viņam vajadzēja šo savu nesamierināšanos dabūt no sevis laukā. Tas traucēja viņam, kā mēdz teikt, iekārtoties. Taču viņš bija kā indikators, kurš liek padomāt, vai tev pašam jau nav pārlieku bieza āda. Man šķiet, Juris bija labs dēls savai mātei. Neraugoties uz sāpēm, ko viņš varēja mātei nodarīt. Sirsnīgs, labsirdīgs, cilvēcīgs.

Savādā kārtā dzīves gājumu pieņemts raksturot vairāk nevis ar cilvēku pašu, bet ar vietām, ko tas apmeklējis, amatiem, kādus dabūjis, aprindām, kurās apgrozījies, un mantām, kuras atstājis. Lai arī Juri pašu daudz būtiskāk atklāj tas, ko par viņu kā klases gaišumu bērēs teica klasesbiedri. Ko teica draugi. Ko teica viņa raksti, viņa dzejoļi, viņa grāmata Dzīvības maigais slazds. Viņa nepabeigtā grāmata par Gunāru Astru. Pārējais ir pieturas, kuras uztur cilvēki.
Jura pietura – Jūrmala.
Pietura – Padomju Jaunatne.
Pietura – Liesma.
Pietura – Jaunā Avīze.
Pietura – Neatkarīgā Rīta Avīze.
Pietura – Nedēļa...
Te Juris ir bijis, un te viņa vairs nebūs.

Jo Juris aizlidoja pamakšķerēt kopā ar eņģeļiem un pastrādāt Dieva redakcijā. Juris aizlidoja... Viņš vēl lido. Viena zvaigznīte debesīs vairāk. Viens gaišs cilvēks šaisaulē mazāk.

http://www.barikadopedija.lv/raksti/Juris_Laksovs

Avoti: barikadopedija.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        17.09.1990 | LR MP LĒMUMS Nr. 129 Par Latvijas Žurnālistu savienību

        Pievieno atmiņas

        21.01.1991 | "Muļķu zemē joprojām viss pa vecam"

        Juris Laksovs «Latvijas Jaunatne», 1991. gada 23. janvāris, Nr. 6. Tā domā Aivars Borovkovs, kādreizējais Latvijas PSR prokuratūras un PSRS Prokuratūras Gdļana grupas sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs, tagadējais, atgriezies dzimtenē, Latvijas Juristu biedrības viceprezidents. Intervijā "Padomju Jaunatnei" Aivars Borovkovs atkārtoti lieto savu teicienu: "Muļķu zemē joprojām viss pa vecam", runājot par omoniešiem. Šo teicienu vēlāk izmanto Vilis Krištopāns, un tas folklorizējas ar pavisam citu nozīmi

        Pievieno atmiņas

        Birkas