* 1901. VII 22. Rundāles pag.; M. Anna dz. Bergmanis, S. Valda dz. Alksnis.

                               + 1969. III 25. Londonā 

                1919. III Latviešu atsevišķā I bataljona Jātnieku nodaļas brīvprātīgais,

                1919/1920. Latgales atsevišķā eskadrona karavīrs,

                1920/1921. Armijas Virspavēlnieka štāba rakstvedis,

                1921/1923. Jelgavas apgabaltiesas jaunākais kancelejas ierēdnis,

                1921/1940. Kalpaka bataljona biedrības biedrs,

                1923. Tiesu palātas ierēdnis,

                1923. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi,

                1924. Tiesu palātas jaunākais tiesu amatu kandidāts,

                1925. vecākais tiesu amatu kandidāts,

                1925/1934. Latvijas Zemnieku savienības biedrs,

                1926. Jelgavas apgabaltiesas miertiesnesis,

                1927/1940. Jelgavas kredītbankas valdes priekšsēdētājs un pilnvarnieks,

                1928. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas cīņu 10. gadu jubilejas medalu,

                1928/1940. Aizsargu organizācijā,

                1930. apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu,

                1932. beidzis Latvijas Universitāti, mag. jur.,

                1932. zvērināta advokāta Pauļuka palīgs,

                1934. Jelgavas XVI aizsargu pulka adjutants,

                1934/1939. Tautas labklājības ministrijas pilnvarnieks Jelgavas I slimo kasē,

                1939/1940. Zvērināts advokāts Jelgavā,

                1940/1941. Notārs Jelgavā,

                1941/1943. Pienavas pagasta zemkopis,

                1943/1944. Zvērināts advokāts,

                1944/1947. Vācijā,

                1947. Anglijā,

                1949. Daugavas Vanagu valdes loceklis, 20 gadus darbojās DV fondā.

                 Apbalvots ar Daugavas Vanagu nozīmi zeltā,

                Biedrības Latgales atsevišķais eskadrons valdes loceklis,

                Korporācijas Lettonia filistrs,

                Rundāles dzirnavu īpašnieks.

                Avots:       LVVA 1640-1-527-32.;

                               „Latvijas Universitātes absolventi juristi”, R., 1999.

                               „Latvijas advokatūra”, R., 2007.

O. Bergmanis dzimis 1901. gadā Rundālē, pagasta darbveža ģimenē, izglītojies Jelgavas klasiskā un Pirmā pasaules kara laikā Pleskavas ģimnāzijā. Jau 17 g. vecumā no 1919. g. 6. janvāra piedalījies Latvijas brīvības cīņās Kalpaka bataljonā jātnieku nodaļas ierindā, bet pēc kara beidzis Latvijas universitātē juridisko fakultāti. Pēc studiju beigšanas strādājis pie zvērinātā advokāta K. Pauļuka, bijis miertiesnesis un izmeklēšanas tiesnesis. Darbojies Tiesu palātā Rīgā no 1921. līdz 1925. gadam. Pēc tam pārcēlies uz Jelgavu, kur no 1931. līdz 1938. gadam piekopis advokāta praksi, vēlāk līdz boļševiku okupācijai Jelgavā bijis notārs. Vācu okupācijas laikā atjaunojis zvērināta advokāta praksi Jelgavā un pārvaldīja sava aizvestā brāļa īpašumus Zemgalē. Līdztekus advokāta un tiesneša darbam Oskars Bergmanis bijis Jelgavas aizsargu pulka ilggadīgs adjutants. 1944. gada rudenī Oskars Bergmanis ar kundzi Valdu, prof. Alkšņa meitu, un dēliem dodas bēgļu gaitās. Pēc Vācijas kapitulācijas apmetas Blombergas nometnē, kur kopā ar juristu Kārli Dziļleju organizē Tautas universitāti. Jau 1947. gada augustā ierodas Korbijā un strādā fabrikā. Vēlāk, kad Anglijā iebrauc arī Bergmaņa ģimene, pārceļas uz Londonu. Kopš 1951. gada sākuma ir mājas īpašnieks Londonā un pēc dažiem gadiem nopērk Čelsijā sakņu veikalu, kuru sekmīgi vērsis plašumā. Bergmaņa sabiedriskās intereses galvenokārt centrējās Daugavas Vanagu organizācijā. Viņš ir korporācijas Lettonia filistrs un apbalvots ar Nopelnu krustu un Viestura ordeni ar šķēpiem. Bridžs bija Oskara Bergmaņa brīvlaika vājība. No trijiem Oskara Bergmaņa dēliem vecākais — Jēkabs ir precējies un iecēlis tēvu vectētiņa godā.

Avots: Londonas avīze

Dēli - Jēkabs kļuva par zobu tehniķi, Andrejs iesaistījās tirdzniecībā, Kārlis kļuva par ķīmiķi.