Jānis Mežciems
- Dzimšanas datums:
- 08.12.1889
- Miršanas datums:
- 28.08.1957
- Mūža garums:
- 67
- Dienas kopš dzimšanas:
- 49077
- Gadi kopš dzimšanas:
- 134
- Dienas kopš miršanas:
- 24342
- Gadi kopš miršanas:
- 66
- Papildu vārdi:
- Dāvja dēls (Dāvida)
- Kategorijas:
- LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
MEŽCIEMS JĀNIS Dāvja dēls Studentu bataljona kapteinis.
Ordenis piešķirts
1920. gadā Dzimis 1889. g. 8. dec. Trikātas pag.
Beidzis Mironova komercskolu Rīgā,
studējis tirdzniecību RPI.
Krievu armijā brīvprātīgi iestājies 1914. g. 30. jūn., dienējis 1. Kronštates cietokšņa artilērijas pulkā.
1915. g. paaugst. par praporščiku.
1916. g. nov. pārvietots Baltijas jūras piekrastes 3. grupas pozīciju 9. baterijā, kur dienējis līdz
1918. g. febr. Apbalv. ar Staņislava ordeņa III šķ.
1918. g. febr. kritis vācu gūstā, bet jūl. no Vecgulbenes nometnes izbēdzis un aizbraucis uz Murmansku, no turienes uz Petrozavodsku, kur darbojies pretlielinieciskā organizācijā. Gada beigās atgriezies Latvijā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 26. nov., piedalījies visās kaujās Kurzemē no Ventas krastiem līdz Kalnciemam.
1919. g. jūl. iecelts par Armijas virspavēlnieka sevišķo uzdevumu virsnieku. Bermontiādei sākoties, iestājies Studentu bataljonā.
1919. g. naktī no 9. uz 10. okt. Rīgā M., neskatoties uz draudošām briesmām, piedalās atejošo daļu organizēšanā, kārtoja tās tiltu aizstāvībai un pats tajā aktīvi piedalījās, tā lielā mērā veicinādams to noturēšanu.
1920. g. atkal kļuvis par sevišķu uzdevumu virsnieku pie armijas virspavēlnieka.
1921. g. apr. atvaļināts. Zemkopis savā jaunsaimn. Džūkstes pag. Mālmuižā. Sakarā ar kājas amputāciju ieskaitīts kara invalīdos.
1926. g. atgriezies dienestā. Tieslietu rakstvedis Kurzemes artilērijas pulkā. 1934. g. iecelts par Liepājas pilsētas valdes locekli.
Līdz 1935. g. 1. dec. vadījis pilsētas tehnoloģisko nodaļu, pēc tam līdz okupācijai 1940. g. Sociālās apgādes un Veselības nodaļu.
Padomju okupācijas laikā bezdarbnieks, atņemts arī lauku īpašums.
Pēc vācu ienākšanas līdz 1942. g. dec. tulks Liepājas politpārvaldē, tad pārcelts uz Latvijas Invalīdu savienības Liepājas nodaļu.
1944. g. aug. devies trimdā uz Vāciju. Strādājis fabrikā, karam beidzoties, dzīvojis bēgļu nometnēs, ilgi slimojis ar tuberkulozi.
Miris 1957. g. 28. aug. Farelē (Lejassaksijā) Vācijā. (Apbalv. arī brālis Aleksandrs Jūlijs).
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Aleksandrs Mežciems | Brālis | |
| 2 | Milda Mežciema | Svaine | ||
| 3 | Arvēds Alksnis | Attāls radinieks |
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.
18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolas
1919.gada novembrī pie bijušās Skuju pamatskolas notika kauja ar Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, kurā 6. Rīgas kājnieku pulks zaudēja 16 kritušos un divus bezvēsts pazudušos, ievainoti tika 58 karavīri.