Vladislavs Sikorskis
Vladislavs Sikorskis
- Dzimšanas datums:
- 20.05.1881
- Miršanas datums:
- 04.07.1943
- Mūža garums:
- 62
- Dienas kopš dzimšanas:
- 52201
- Gadi kopš dzimšanas:
- 142
- Dienas kopš miršanas:
- 29511
- Gadi kopš miršanas:
- 80
- Papildu vārdi:
- Władysław Sikorski,
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, 2. Pasaules kara dalībnieks, Fiziķis, Inženieris, Militārpersona, karavīrs, Premjerministrs, Tautas varonis, Ģenerālis
- Tautība:
- polis
- Kapsēta:
- Kraków, katedra na Wawelu
Vladislavs Sikorskis bija Polijas militārais un politiskais darbinieks. Viņš ir dzimis ciematā netālu no Melecas pilsētas, mūsdienu Piekarpatu vojevodistē, Polijas dienvidaustrumos, kas tolaik atradās Austroungārijas teritorijā.
Studējis Ļvovas universitātē mehāniku.
Līdz Pirmajam Pasaules karam Sikorskis izveidoja un piedalījās dažādās slepenās organizācijas, kuras uzdevums bija iegūt Polijas neatkarību. Arī viņa senči bija piedalījušies brīvības cīņās pret Krievijas okupāciju.
Pirmā Pasaules kara laikā karoja Poļu leģionos, vēlāk Polijas-Padomju Savienības karā (no 1919. līdz 1921. gadam) jaunizveidotajā Polijas armijā.
Šajā karā Sikorskim bija svarīga loma izšķirošajā Varšavas kaujā, kad padomju spēki tika pārsteigti ar poļu pretuzbrukumu.
Pēc 1926. gada Juzefa Pilsudska apvērsuma zaudēja ietekmi.
Otrā pasaules kara laikā, pēc Polijas sakāves 1939. gada septembrī atkal izvirzījās par Polijas līderi, kļūdams par trimdas Polijas valdības vadītāju un Polijas karaspēka virspavēlnieku.
Atjaunoja diplomātiskās attiecības ar PSRS, tomēr 1943. gada aprīlī tās atkal tika sarautas, kad Sikorskis pieprasīja Katiņas slaktiņa izmeklēšanu.
Pēc Pirmā pasaules kara darbojās politikā, no 1922. gada decembra līdz 1923. gada maijam un no 1939.g.30. septembra līdz 1943.g. 4. jūlijam bija Polijas premjerministrs.
943. gada jūlijā Sikorskis gāja bojā aviokatastrofā netālu no Gibraltāra. Katastrofas cēloņi arī mūsdienās ir neskaidri un radījuši vairākas sazvērestības teorijas.
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Helena Sikorska | Sieva | ||
| 2 |  | Stanisław Głąbiński | Draugs | |
| 3 |  | Franciszek Kleeberg | Draugs | |
| 4 |  | Vladislavs Anderss | Darba biedrs | |
| 5 |  | Marian Kukiel | Darba biedrs, Padotais | |
| 6 |  | Józef Haller | Paziņa, Darba ņēmējs | |
| 7 |  | Vinstons Čērčils | Paziņa | |
| 8 |  | Henryk Leon Strasburger | Darba ņēmējs | |
| 9 |  | Zygmunt Kaczyński | Darba ņēmējs | |
| 10 |  | Marian Seyda | Darba ņēmējs | |
| 11 |  | Józef Lipski | Darba ņēmējs | |
| 12 |  | Josifs Staļins | Pretinieks | |
| 13 |  | Ļeņins | Pretinieks | |
| 14 |  | Ādolfs Hitlers | Pretinieks | |
| 15 |  | Vjačeslavs Molotovs | Pretinieks | |
| 16 |  | Stanisław Mackiewicz | Pretinieks | |
| 17 |  | Jukums Vācietis | Pretinieks | |
| 18 |  | Czesław Główczyński | Padotais | |
| 19 |  | Michał Karaszewicz-Tokarzewski | Padotais | |
| 20 |  | Staņislavs Sosabovskis | Padotais | |
| 21 |  | August Emil Fieldorf | Padotais | |
| 22 |  | Leopold Okulicki | Padotais | |
| 23 |  | Prince Stanisław Albrecht Radziwiłł | Padotais | |
| 24 |  | Stefan Miler | Padotais | |
| 25 |  | Jozefs Pilsudskis | Cīņu biedrs | |
| 26 |  | Andrzej Marecki | Cīņu biedrs |
14.02.1919 | Poļu— Padomju Krievijas karš
Poļu—padomju karš (krievu: Советско-польская война) jeb Poļu—boļševiku karš (poļu: Wojna polsko-bolszewicka) bija pēdējais lielais Pirmā pasaules kara seku karš (1918–1921) starp Krievijas vairāk kā 100 gadus okupēto un 1918.g. atjaunoto Polijas valsti un Padomju Krieviju. Tas sākās Krievijai laužot Brestļitovskas miera līgumu. Tajā, Krievija un Ļeņins, Rietumu valstu spiediena rezultātā ar šo līgumu martā atzina tautu pašnoteikšanās tiesības, bet pēc Vācijas sabrukuma 1918. gada novembrī- līgumu lauza un iebruka kaimiņu zemēs, cenšoties atjaunot Krievijas impērijas teritoriju. Karš beidzās tikai 3 gadus vēlāk- ar Rīgas miera līguma parakstīšanu 1921. gada 18. martā.
13.08.1920 | Wojna polsko-bolszewicka: Armia Czerwona pod wodzą marszałka Michaiła Tuchaczewskiego uderzyła na Warszawę
Bitwa warszawska (pot. cud nad Wisłą) – bitwa stoczona w dniach 13-25 sierpnia 1920 w czasie wojny polsko-bolszewickiej. Zadecydowała o zachowaniu niepodległości przez Polskę i przekreśliła plany rozprzestrzenienia rewolucji na Europę Zachodnią. Zdaniem Edgara D'Abernon była to 18. z przełomowych bitew w historii świata.
15.08.1920 | Schlacht bei Warschau
Die Schlacht bei Warschau (gelegentlich auch als das Wunder an der Weichsel, polnisch Cud nad Wisłą bezeichnet) war die entscheidende Schlacht im Polnisch-Sowjetischen Krieg, der kurz nach dem Ende des Ersten Weltkrieges begann und mit dem Frieden von Riga endete. Die Schlacht von Warschau wurde vom 13. bis zum 25. August 1920 ausgetragen, als Kräfte der Roten Armee unter Michail Tuchatschewski auf die polnische Hauptstadt Warschau und die nahe gelegene Festung Modlin zu marschierten. Am 16. August führten die polnischen Kräfte unter Józef Piłsudski einen Gegenangriff aus Süden durch, der die sowjetischen Kräfte zu einem unorganisierten Rückzug nach Osten über die Memel zwang. Geschätzte 10.000 Rotarmisten wurden getötet, 500 waren vermisst, 10.000 verwundet und 66.000 gerieten in Kriegsgefangenschaft. Auf polnischer Seite wurden 4.500 Soldaten getötet, 10.000 waren vermisst und 22.000 verwundet. Vor dem polnischen Sieg an der Weichsel sahen sowohl die Bolschewiki als auch die Mehrheit der ausländischen Experten Polen am Rand der Niederlage. Der überwältigende, unerwartete polnische Sieg schwächte die sowjetischen Kräfte entscheidend. In den folgenden Monaten konnten weitere polnische Siege erreicht, die Ostgrenze Polens weit nach Osten vorgeschoben und im Friedensvertrag von Riga die Unabhängigkeit Polens gesichert werden.
16.08.1920 | Polijas- Krievijas karš. Poļi sakauj Sarkano armiju pie Radziminas. Komunisti spiesti atkāpties no Varšavas
19.12.1923 | Utworzono drugi rząd Władysława Grabskiego
Drugi rząd Władysława Grabskiego – gabinet pod kierownictwem premiera Władysława Grabskiego, utworzony 19 grudnia 1923 roku po ustąpieniu rządu Wincentego Witosa. Rząd ustąpił 14 listopada 1925.
19.09.1939 | Otrās pasaules kara aizsācēji un sabiedrotie - Vācija un PSRS - uzsāk kopīgu Polijas pilsētas Ļvivas blokādi
Ļvova (Ļviva) bija viena no lielākajām Polijas pilsētām ar vienu no lielākajiem garnizoniem. Atbilstoši 1932. gada miera līgumam ar PSRS, Polija neparedzēja uzbrukumu Polijai no PSRS puses, tādēļ visi aizsardzības plāni bija orientēti Rietumu virzienā- pret Vāciju. Saņemot ziņas, ka 17. septembrī PSRS bez kara pieteikuma iebrukusi Polijas teritorijā, Ļvovas garnizona pavēlniecība nevēlējās tam ticēt un sākotnēji pavēlēja poļiem apšaudīt tikai vācu spēkus, bet uz padomju spēku tuvošanos reaģēt tikai ar brīdinājumu. Vācu spēki ģen. Langnera vadībā piedāvāja Ļvovas garnizonam padoties un pilsētu nodot vāciešiem. Ar šādu pašu ultimātu pie poļiem vērsās arī Sarkanās armijas spēku vadība - komandarms Timošenko. Poļu vadība nepiekrita, bet uzsāka brīvprātīgo mobilizāciju un gatavojās pretuzbrukumam- bet tikai Rietumu virzienā.
28.09.1939 | 28.09.1939 iekarojuši Poliju, sabiedrotie- vācu sociālisti un krievu komunisti noslēdza miera un robežlīgumu
Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam, taču tā sekas daudzviet nav novērstas joprojām, un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karu uzsāka divu sabiedroto- Vācijas un PSRS saskaņots uzbrukums Polijai. Jau mēnesi pēc kara sākuma- 1939.g. 28. septembrī, Minhenē PSRS un Vācijas ārlietu ministri Molotovs un Ribentrops noslēdza līgumu "Par Robežām un Sadarbību", kurā precizēja robežas atbilstoši iekarotajām teritorijām.
01.10.1939 | 1.10.1939 sabiedrotie- Vācija un PSRS notur kopīgas militārās parādes iekarotās Polijas pilsētās Ļvovā, Grodņā, Pinskā
Viena no pirmajām militārajām parādēm tika noturēta 1939.g. 22. septembrī abiem iekarotājiem satiekoties Brestā. Vēlāk, pēc Polijas pilnīgas iekarošanas abi sabiedrotie- PSRS un Vācija šo draudzību apliecinošo tradīciju praktizēja plašāk.
24.10.1939 | Otrais Pasaules karš. Parīzē nonāk Polijas zelta rezerves, kuras Polijas valdība glābj no iebrucējiem- vāciešiem un krieviem
05.03.1940 | Staļins paraksta pavēli Nr. 794/5 par sagūstīto poļu armijas virsnieku masu slepkavību Katiņā
PSKP CK politbirojs pieņem slepeno t.s. "Katiņas rezolūciju", kurā atļauj PSRS sagūstīto Polijas pilsoņu nošaušanu
15.02.1941 | Został dokonany pierwszy zrzut cichociemnych.
Pierwszy zrzut spadochronowy cichociemnych miał miejsce w nocy z 15 na 16 lutego 1941 roku w Dębowcu w powiecie cieszyńskim. Operacja lotnicza nosiła kryptonim „Adolphus”.
03.12.1941 | Ģenerālis Anderss, Polijas vadītājs trimdā Sikorskis tiekas ar Staļinu Maskavā
12.09.1942 | Z rozkazu Naczelnego Wodza Polskich Sił Zbrojnych gen. Władysława Sikorskiego została utworzona Armia Polska na Wschodzie
Armia Polska na Wschodzie została utworzona na podstawie rozkazu Naczelnego Wodza PSZ, gen. broni Władysława Sikorskiego z 12 września 1942, w Iraku, Iranie i Palestynie z połączenia Wojska Polskiego na Środkowym Wschodzie i Polskich Sił Zbrojnych w ZSRR.
12.11.1942 | Otrais Pasaules karš. Sabiedroto spēki sāk cīņas par Tobruku Ziemeļāfrikā. Tās beidzas ar Sabiedroto uzvaru
26.04.1943 | PSRS pārtrauc attiecības ar Polijas trimdas valdību, kura sāka uzdot jautājumus par Katiņas slaktiņu
05.05.1943 | Premier RP na uchodźstwie gen. Władysław Sikorski zaapelował w przemówieniu radiowym do Polaków o pomoc powstańcom z warszawskiego getta
04.07.1943 | Gibraltar B-24 crash
The 1943 Gibraltar B-24 crash resulted in the death of an estimated sixteen people, including general Władysław Sikorski, the commander-in-chief of the Polish Army and the Prime Minister of the Polish government-in-exile. Sikorski's Liberator II crashed off Gibraltar almost immediately after takeoff, with the plane's pilot being the only survivor. While this catastrophe was ruled as an accident, several conspiracy theories continue to persist.
Timenote atbalsts
