Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Vīlandes iela 17-7
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Miris ieslodzījumā: 18/11/41
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, miris Usoļlaga Surmogas nometnē

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Aleksandrs Kambergs varat meklēt vietnē news.lv.

*********************************************

Dzimis 1881. g. 2. aug. Pleskavas gub. Lauru latviešu kolonijā.

Tēvs Otis, māte Līze. Latvietis.

1908. g. beidzis MU Juridisko fakultāti.

No 1908. g. sept. jaunākais akcīzes kontrolieris Teras–Dagestānas akciju valdē, no 1910. g. janv. sevišķu uzdevumu ierēdnis Besarābijas kroņa palātā (atbrīvots no amata 1910. g. jūl.).

1911.–12. g. tiesamatu kandidāts Kutaisi apgabaltiesā; strādājis par izmeklēšanas tiesnesi, no 1912. g. okt. Valsts kontroles Maskavas, Ņižņijnovgorodas, Muromas dzelzceļu uzraudzības dienestā Maskavā.

1. pasaules kara laikā 1916. g. jūl.–1917. g. aug. bijis lauku ceļu kontroliera palīgs Krievijas 12. armijas ceļu būvniecības darbu priekšnieka pakļautībā.

1918. g. vācu okupācijas laikā atgriezies Lauru kolonijā.

1923. g. vasarā pārcēlies uz Latviju.

1923. g. 31. jūl. iecelts par vecāko tiesamatu kandidātu Tiesu palātā, Rīgas apgabaltiesas prokurora biedrs.

1924. g. 29. janv. iecelts par Latgales apgabaltiesas locekli; strādājis 1. kriminālnodaļā.

No 1928. g. 5. janv. Rīgas apgabaltiesas loceklis (1933. g. 20. jūn. apstiprināts Saeimā); strādājis 3. kriminālnodaļā.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

1941. g. 14. jūn. apcietināts, pārvests uz Soļikamskas soda nometnēm Usoļlagā.

Miris 1941. g. 18. nov.

Apbalvojumi: Latvijas TZo IV šķ.

Precējies 1938. g. 23. jūl. ar Alīdu Pētersoni (dz. 1898. g. 24. martā Drabešu pag.; Rīgas apgabaltiesas prokurora kancelejas ierēdne), meita Lidija.

Studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” filistrs.

A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 90. l.; 1536. f., 2. apr., 473., 474. l.; 1612. f., 12. apr., 46. l.; LNA LVA, 1987. f., 1. apr., 13815. l.; EVP.

No A. Kamberga 1924. g. 22. jūl. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Vēlos darboties Rīgas apgabaltiesā kā tiesnesis, kamdēļ griežos pie Jums [..] ar lūgumu stādīt uzticētās Jums tiesas kopsapulcei priekšā manu kandidatūru [..] 12. armijā sabiju līdz vācu okupācijai, kad atgriezos uz savu dzimteni – Lauru koloniju un paliku tur līdz pagājušam gadam – 1923., jo turēju par vajadzīgu rūpēties, sīki informējot Latvijas valdību par minētās kolonijas likteņa taisnīgu izšķiršanu. [..] Gribēdams arī uz priekšu uzturēt ciešus sakarus ar savu dzimteni Lauru koloniju, kuras lielākā daļa palika pie Igaunijas, un rūpēties par viņas tuvināšanu kulturālā ziņā Latvijai, kas ir iespējams tikai no galvaspilsētas, es vēlētos, ka mans darba lauks būtu Rīgā.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 474. l., 8., 9. lp.)

No Tiesu palātas departamentu kopsapulces sēdes 1940. g. 24. sept. sprieduma: “1940. g. 5. jūnijā pret Rīgas apgabaltiesas locekli Aleksandru Kambergu uzsākta disciplinārvajāšana pēc disciplinārsodu lik[uma] 28. p[anta]; ka Kambergs 1940. g. maija mēnesī kā tiesnesis nepiemēroti sava dienesta stāvoklim sūtījis pa pastu anonīmu atklātni Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam [A. Būmanim] ar dažādiem priekšlikumiem, apzinoties, ka atklātnes saturs izpausts atklātībā [..] priekšsēdētājs 1940. g. 9. maijā ziņojis tieslietu ministram [H. Apsītim], ka viņš saņēmis anonīmu atklātni ar priekšlikumu nerīkot atvadīšanās banketu aizejošam Rīgas apgabaltiesas vicepriekšsēdētājam Kāpostam, bet sazīmēto šim nolūkam naudu nodot valsts aizsardzības fondam. Noskaidrots, ka atklātnes rakstītājs ir [..] Kambergs. Apgabaltiesas priekšsēdētājs ir atradis, ka minētais rakstīšanas veids uzskatāms par koleģialitātes graušanas paņēmienu. Sakarā ar to iesniedzis savu ziņojumu tieslietu ministram. Tieslietu ministrs ir ierosinājis [..] disciplinārlietu. Aleksandrs Kambergs paskaidro, ka atklātni toreizējam Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam [A.] Kociņam sūtījis kā privātai personai; atklātni neparakstījis tādēļ, ka gribējis, lai priekšlikuma ierosinātājs paliktu nezināms. Viņa priekšlikumā pašā par sevi neesot nekā peļama. Lūkojot cauri šo lietu, Tiesu palātas kopsapulce atrod, ka Aleksandra Kamberga rīcībā nevar saskatīt disciplinārsodu lik[uma] 28. p[antā] paredzēto nodarījuma pazīmju. Kamberga atklātnē izteiktais ierosinājums pats par sevi neko peļamu nesatur; Kambergam vienīgi varētu pārmest, ka viņš atklātni ir sūtījis anonīmi, it kā izvairoties no atbildības par savu ierosinājumu. Ja arī šādu izturēšanos uzskatītu par nepiemērotu tiesneša stāvoklim, nevar atzīt, ka tāda izturēšanās būtu notikusi atklātībā. Anonīms raksts nav uzstāšanās  atklātībā, bet disciplinārsodu lik[uma] 28. p[ants] prasa dienestpersonas nepiemērotu izturēšanos atklātībā [..].[Nosprieda: Rīgas apgabaltiesas locekli Kambergu attaisnot.]” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 474. l., 32. lp.)