Vladislavs Gomulka
Vladislavs Gomulka
- Dzimšanas datums:
- 06.02.1905
- Miršanas datums:
- 01.09.1982
- Mūža garums:
- 77
- Dienas kopš dzimšanas:
- 43539
- Gadi kopš dzimšanas:
- 119
- Dienas kopš miršanas:
- 15208
- Gadi kopš miršanas:
- 41
- Papildu vārdi:
- Władysław Gomułka, Владислав Гомулка
- Kategorijas:
- Deputāts, Komunists, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Valsts un komunistu partijas darbinieks
- Tautība:
- polis
- Kapsēta:
- Warszawa, Powązki Military Cemetery
Vladislavs Gomulka (poļu: Władysław Gomułka; dzimis 1905. gada 6. februārī, miris 1982. gada 1. septembrī) bija Polijas Apvienotās strādnieku partijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs (faktiski Polijas Tautas republikas vadītājs) no 1956. līdz 1970. gadam.
Dzimis 1905. gadā Krosno. No 1926. gada Polijas Komunistiskās partijas (Komunistyczna Partia Polski) biedrs. 1934. gadā devās uz Maskavu, kur pavadīja apmēram gadu. Pēc atgriešanās Polijā tika arestēts un līdz Otrajam pasaules karam pavadīja cietumā. Kara gados pārliecināja Staļinu nodibināt jaunu komunistisku partiju iznīcinātās Polijas Komunistiskās partijas vietā.
1945. gadā kļuva par PSRS atbalstītās Polijas Pagaidu valdības (Rząd Tymczasowy Rzeczypospolitej Polskiej) vadītāja vietnieku, bet pēc Jaltas konferencē nolemtā no 1945. līdz 1947. gadam - par Nacionālās vienotības pagaidu valdības (Tymczasowy Rząd Jedności Narodowej) vadītāja vietnieku. Tomēr no 1951. līdz 1954. gadam frakciju cīņu rezultātā, Gomulka tika nodēvēts par labējo un reakcionāru, izslēgts no partijas un ieslodzīts.
Pēc staļiniskā Polijas līdera Boļeslava Beruta nāves 1956. gadā, Polijā sākās destaļinizācijas procesi. 1956. gadā Poznaņā izcēlās strādnieku nemieri. Nemierus apspieda karaspēks, nogalinot apmēram 60 cilvēkus. Šie nemieri tomēr izraisīja izmaiņas valdošajā politikā. 19. oktobrī Polijas komunistiskie līderi kopā ar Polijas armijas un drošības dienestu pārstāvjiem uzaicināja Gomulku un viņa piekritējus partijas Politbirojā un ievēlēja viņu par partijas vadītāju. PSRS līderi to uzņēma ar lielām aizdomām, tāpēc Varšavā ieradās PSKP CK augsta līmeņa delegācija PSKP līdera Ņikitas Hruščova vadībā. Gomulka paziņoja, ka PSRS iebrukuma gadījumā Polijas armija izrādīs bruņotu pretošanos, tomēr Polijai nav nolūka pārtraukt sadarbību ar PSRS vai mainīt sabiedrisko iekārtu. PSRS līderi akceptēja Gomulku kā Polijas līderi, bet studentu demonstrācija Gomulkas atbalstam Budapeštā pārauga 1956. gada Ungārijas revolūcijā.
Iesākumā būdams populārs līderis un "Polijas sociālisma ceļa" piekritējs, Gomulkas politika laikā gaitā kļuva konservatīvāks. 1968. gadā Polija PSRS vadībā piedalījās Prāgas pavasara apspiešanā. 1968. gadā tika veikta arī partijas rindu tīrīšana, kura ieguva antisemītisku nokrāsu. 1970. gada decembrī Baltijas jūras piekrastes pilsētās (Gdaņskā, Gdiņā, Elblongā un Ščecinā) atkal izcēlās strādnieku nemieri, kuri tika apspiesti ar bruņotu spēku, nogalinot vismaz 42 cilvēkus. Gomulka demisionēja (oficiāli veselības stāvokļa dēļ), bet par Polijas līderi kļuva Edvards Gereks.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Zofia Gomułkowa | Sieva | |
| 2 |  | Jegors Ligačovs | Darba biedrs | |
| 3 |  | Mieczysław Moczar | Darba biedrs, Partiju biedrs | |
| 4 |  | Edward Osóbka-Morawski | Darba biedrs, Partiju biedrs | |
| 5 |  | Marceli Nowotko | Darba biedrs | |
| 6 |  | Wacław Komar | Partiju biedrs | |
| 7 |  | Kazimierz Dobrowolski | Partiju biedrs | |
| 8 |  | Mieczysław Cygan | Partiju biedrs | |
| 9 |  | Henryk Jabłoński | Partiju biedrs | |
| 10 | Kazimierz Morawski | Partiju biedrs | ||
| 11 |  | Józef Cyrankiewicz | Partiju biedrs | |
| 12 |  | Michał Rola-Żymierski | Partiju biedrs | |
| 13 |  | Franciszek Jóźwiak | Partiju biedrs | |
| 14 |  | Henryk Jędrzejewski | Partiju biedrs | |
| 15 | Zdzisław Grudzień | Partiju biedrs | ||
| 16 |  | Mieczysław Grudzień | Partiju biedrs | |
| 17 |  | Piotr Jaroszewicz | Partiju biedrs | |
| 18 |  | Boļeslavs Beruts | Partiju biedrs | |
| 19 |  | Władysław Kruczek | Partiju biedrs | |
| 20 |  | Jakub Berman | Partiju biedrs | |
| 21 |  | Janusz Przymanowski | Partiju biedrs | |
| 22 |  | Bohdan Czeszko | Partiju biedrs | |
| 23 |  | Artur Starewicz | Partiju biedrs, Domu biedrs | |
| 24 |  | Alojzy Karkoszka | Domu biedrs | |
| 25 | Józef Bańkowski | Domu biedrs | ||
| 26 |  | Voicehs Jaruzeļskis | Domu biedrs | |
| 27 |  | Józef Światło | Pretinieks | |
| 28 |  | Stanisław Jaros | Pretinieks |
21.06.1945 | End of Trial of the Sixteen in Moscow
The Trial of the Sixteen (Polish: Proces szesnastu) was a staged trial of 16 leaders of the Polish Underground State held by the Soviet Union in Moscow in 1945.
30.06.1946 | Polish people's referendum
The People's Referendum (Polish: referendum ludowe) of 1946, also known as the Three Times Yes referendum (Trzy razy tak, often abbreviated as 3×TAK), was a referendum held in Poland on 30 June 1946 on the authority of the State National Council (order of 27 April 1946). The referendum presented an opportunity for the forces vying for political control of Poland following World War II to test their popularity among the general population. However, the results were forged and the referendum failed to meet democratic standards.
19.10.1956 | Październik 1956: rozpoczęło się VIII Plenum KC PZPR, na którego obrady bez uprzedzenia przybyła delegacja radziecka na czele z Nikitą Chruszczowem. W kierunku Warszawy zaczęły się przesuwać stacjonujące w Polsce oddziały Armii Czerwonej
03.12.1961 | Elektryk Stanisław Jaros usiłował dokonać drugiego zamachu bombowego na przebywającego w Sosnowcu Władysława Gomułkę. Zbyt późno odpalona bomba zabiła mężczyznę i ciężko zraniła dziecko
08.03.1968 | Kompartijas politiskā krīze Polijā
19.03.1968 | I sekretarz KC PZPR Władysław Gomułka wygłosił antysyjonistyczne przemówienie na wiecu aktywu partyjnego w Sali Kongresowej w Warszawie.
11.12.1970 | Aufstand vom Dezember 1970 in Polen
Der Aufstand vom Dezember 1970 in Polen war ein Arbeiteraufstand vom 14. bis 22. Dezember 1970 in der Volksrepublik Polen; es kam zu Streiks, Massenkundgebungen, Demonstrationen in Gdingen, Danzig und Stettin. Ausgelöst wurden die Unruhen durch plötzliche drastische Preiserhöhungen für Lebensmittel und Gegenstände des täglichen Bedarfs.
14.12.1970 | Grudzień 1970: robotnicy Stoczni Gdańskiej odmówili podjęcia pracy i wielotysięczny tłum przed południem udał się pod siedzibę Komitetu Wojewódzkiego PZPR w Gdańsku
Grudzień 1970, wydarzenia grudniowe, rewolta grudniowa, wypadki grudniowe, masakra na Wybrzeżu – protesty robotników w Polsce w dniach 14-22 grudnia 1970 roku (demonstracje, protesty, strajki, wiece, zamieszki) głównie w Gdyni, Gdańsku, Szczecinie i Elblągu, stłumione przez milicję i wojsko.