LKOK nr.3/507

Auce, Andrejs

Kaprālis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.

* 1895. g. 12. augustā Pērkones pagastā.

+ 1953. g. 16. jūnijā Pērkones pagastā.

[Apbedīts Pērkones Muižas kapos.]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 17. novembrī Piņķu muižas rajonā.

AUCE ANDREJS Indriķa dēls

9. Rēzeknes kājnieku pulka kaprālis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

1921. g. Dzimis 1895. g. 12. aug. Pērkones pagastā Aucēs. Ministrijas skolas izglītība. Galdnieks.

1. pasaules kara sākumā caur Somiju devies uz ārzemēm. 1916. g. okt. Francijā brīvprātīgi iestājies Francijas ārzemnieku leģionā. Marokas pulka sastāvā piedalījies kaujās pie Marnas. 1917. g. maijā smagi ievainots. Pēc izveseļošanās 1918. g. febr. atgriezies frontē. 1918. g. aug. ieskaitīts Sabiedroto ekspedīcijas sastāvā un nosūtīts uz Arhangeļsku. No turienes 1919. g. sept. atgriezies Francijā, demobilizējies un kopā ar citiem tautiešiem atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 4. okt., iecelts par ložmetējnieku nodaļas komandieri.

1919. g. 7. nov. Piņķu muižas raj., kad mūsu posteni pilnībā ielenca ienaidnieks, Auce ķēdes priekšgalā no patšautenes atklāja uguni un uzbruka vāciešiem, citus kareivjus aizraudams sev līdzi, pārrāva bermontiešu ķēdi un izveda posteni līdz savējiem. 

Piedalījies arī kaujās Latgales frontē.

Atvaļināts 1921. g. 10. janv., invalīds. 1923-1928. g. ziņnesis Valsts prezidenta sekretariātā. Pēc tam galdnieks "Feniksa" fabrikas vagonbūvētavā, Tramvaju pārvaldē, 1940.-1944. g. alus darītavā "Livonija". 1944. g. rudenī atgriezies Pērkones pagastā 1952. g. pavasarī kādā sadursmē ar kriminālnoziedzniekiem smagi ievainots. Miris 1953. g. 16. jūn. Apbedīts Pērkones Muižas kapos.