Fricis Apšenieks bija latviešu šahists, vairākkārtējs Latvijas čempions.

1924. gada Olimpiskajā šaha turnīrā Parīzē ieguva 2.vietu. Latvijas izlases sastāvā 8 reizes piedalījās pasaules čempionātos. Uzvarējis lielmeistarus Maksu Eivi, Ratminu Fainu, cīnījies neizšķirti ar lielmeistariem Aleksandru Aļehinu, Paulu Keresu, u.c. Agresīvās un kombinācijām bagātās spēles stila šahists.

Mācījies Zasulauka pamatskolā, Torņkalna Latviešu palīdzības biedrības pamatskolā, Rīgas Vācu amatnieku biedrības vakara skolā. Latvijas un Ungārijas šaha savienību meistars, vairāku šaha klubu goda biedrs un valdes loceklis.

Māte - Lavīze (dzim. Barons).

Miris pēc neilgas slimošanas.

Avots: jelgavasbiblioteka.lv

***

Šahu Fricis iemācījās zēna gados un tam nodevās ar tādu aizrautību, ka aizmirsa visu sev apkārt. Viņš izstudēja tā laika šaha žurnālus no sākuma līdz galam un izveidojās par vienu no apdāvinātākajiem Latvijas šahistiem, bet viņam diemžēl ne vienmēr pietika pacietības un izturības. Latvijas meistara nosaukumu Fricis Apšenieks ieguva 1926./27. gadā Latvijas Šaha savienības II kongresā, izcīnot čempiona titulu. Viņa laikabiedrs Hermanis Matisons, kas vadīja šaha nodaļu avīzē Latvis, rakstā (6.1 1927.) par Latvijas Šaha savienības II kongresu atzīmējis: “Godalgām apbalvoja pirmos astoņus. Apšenieks ieguva bez pirmās godalgas (Rīgas pilsētas valdes dāvāta zelta pulksteņa 300 latu vērtībā) vēl Latvijas meistara tituli līdz ar attiecīgu diplomu.
Skaistuma godalgas piešķīra: pirmo Apšeniekam par partiju pret J. Strazdiņu...” Tālāk autors pasniedz partijas, kas dabūjušas skaistuma godalgas. Taču šī F. Apšenieka partija atpaliek no viņa radītajām šaha pērlēm, kas publicētas neskaitāmos šaha izdevumos.