Kārlis Barons (1912. gada 5. jūnijā Drustu pagastā - 1996. gada 17. martā Rīgā) bija daiļdārznieks un ainavu arhitekts.

1933. gadā beidzis Bulduru dārzkopības vidusskolu, strādājis Rīgas dārzu pārvaldē par jaunāko zīmētāju. Bijis Valdeķu muižas parka rekonstrukcijas dabu vadītājs. 1944. gadā sāka strādāt Rīgas dārzu un parku trestā. 1967. gadā projektēšanas institūtā "Komunālprojekts" kļūst par galveno speciālistu.

Piedalījies Kronvalda parka, Ziedoņdārza, Esplanādes, Latgales dārzs un Uzvaras laukuma projektēšanā. Projektējis komplekso labiekārtojumu Rīgas kvartāliem, apstādījumus Daugavmalā, Uzvaras parkā, Filharmonijas skvērā, parkus Cēsīs, Kuldīgā, Smiltenē, Uļjanovskā.

Publicējis rakstus par dārzu arhitektūru un mākslu. 1972. gadā saņem apbalvojumu LPSR Nopelniem bagātais agronoms. Apbalvots ar PSRS Darba Sarkanā Karoga ordeni. Saņēmis Andreja Zeidaka prēmiju.

***

Par godu izcilā Latvijas dārzu arhitekta Kārļa Barona 100 gadu atceres dienai otrdien, 5. jūnijā, Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs, Latvijas Ainavu arhitektūras biedrība un Rīgas Dārzi un parki rīko atceres brīdi Kārļa Barona atdusas vietā Raiņa kapos un piemiņas pasākumu Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā.

K. Barona dzimšanas dienas pasākums 5. jūnijā plkst. 14.00 sāksies ar atceres brīdi Raiņa  kapos.  Savukārt pulksten 15.30 LU Botāniskā dārza lektorijā (Kandavas ielā 2, Rīgā) notiks tikšanās, kurā būs ainavu arhitektes Gundegas Lināres prezentācija un citu ainavu arhitektu un speciālistu atmiņas. 

Kārlis Barons ir dzimis 1912. gada 5. jūnijā Cēsu rajona Drustu pagasta „Lejasmindaugos”. Pēc Rīgas 8. pamatskolas pabeigšanas jauneklis iestājās divgadīgajā Bulduru dārzkopības skolā. 1931. gadā viņš turpina mācības Bulduru Dārzkopības vidusskolā, kur dārzu mākslas gudrībām jaunos censoņus māca Rīgas Dārzu direktors dārzu arhitekts Andrejs Zeidaks.

Pirmā darba vieta pēc skolas beigšanas ir Benjamiņu ģimenei piederošā Valdeķu muiža, kur parka rekonstrukciju vada Andrejs Zeidaks. Tālākās darba gaitas turpinās Rīgas Dārzu direktora projektu birojā, kur visu laiku izcilākā latviešu dārzu arhitekta Andreja Zeidaka vadībā tiek projektēti Ziedoņdārza, Maskavas dārza, Uzvaras parka, Kronvalda parka, Esplanādes vidusdaļas, kā arī citu Latvijas dārzu, parku un skvēru apstādījumi. Rīgas dārzu un parku projektēšanā K. Barons nostrādā 34 gadus, no tiem 20 gadus par Rīgas galveno dārzu arhitektu. Pēc kara viņš projektē daudzus skvērus Rīgā karā sagrauto māju vietās, Rīgas Brāļu kapu Strēlnieku sektoru, un savu lielāko veikumu Rīgā - Uzvaras parka kokaugu stādījumu projektu.

No 1967. līdz 1987. gadam K. Barons strādā par galveno speciālistu institūtā „Komunālprojekts”, kas tajā laikā ir apstādījumu projektēšanas vadošā institūcija. Varētu teikt, ka visus šos gadus Latvijā viņš ir bijis galvenais dārzu arhitekts. Viņa vadībā tiek izstrādāti projekti Babītes rododendru audzētavai, parki Madonā, Kuldīgā, Mālpilī, Smiltenē, Cēsīs, kā arī parki un memoriālie ansambļi Krievijā u.c. Viņš ir sarakstījis grāmatu „Dārzu māksla” (1960) un neskaitāmus rakstus gan kopkrājumos, gan periodikā, sagatavojis vairākus metodiskos norādījumu albumus par apstādījumu praktisko projektēšanu. K. Barons ir pirmais A. Zeidaka medaļas un A. Zeidaka prēmijas laureāts.

Miris 1996. gada 17. martā un apglabāts Raiņa kapos.

Avots: wikipedia, lu.lv