Pablo Ruis Pikaso (Pablo Ruiz Picasso) (1881-1973) bija spāņu izcelsmes mākslinieks. Izcils gleznotājs, grafiķis, tēlnieks, keramiķis un dizainers.

Pikaso piedzima 1881.gada 25 oktobrī Dienvidspānijas provinces pilsētā Malagā kā donjas Marijas Pikaso Lopesas un dona Hosē Ruisa Blasko pirmais dēls. Kā ierasts Spānijā, viņam bija abu vecāku uzvārdi, bet vēlāk 1901.gadā mākslinieks nolēma izmantot vienīgi savu mātes uzvārdu.

Izdzirdot vārdu Pikaso, daudziem tas asociēsies ar ģeometriskām formām, saskaldītām plaknēm un 20.gs. moderno mākslu.

Pablo Pikaso ir viens no izcilākajiem māksliniekiem 20.gs. mākslā. Kā izcils un ražens mākslinieks Pablo Pikaso strādājis ir līdz sava mūža nogalei, atstājot aiz sevis aptuveni 15000 gleznu, 34000 grafikas darbus dažādās tehnikās, 300 skulptūru. Viņš veiksmīgi strādājis arī monumentālās glezniecības jomā, piemēram, radījis sienu gleznojumus „Karš” un „Miers” (1952, Valorisa, Miera kapela), gleznojis teātra dekorācijas, veidojis un apgleznojis keramiku, rakstījis lugas un dzejoļus, stāstus un turklāt vēl bijis arī sabiedriski aktīvs un unikāla, interesanta personība. Viens no populārākajiem viņa darbiem ir sienas gleznojums "Gernika" (1937.,Prado muzejā Madridē), kas pauž mākslinieka sašutumu par civiliedzīvotāju bombardēšanu Spānijas Pilsoņu kara laikā.

Pablo Pikaso daiļrade ir ārkārtīgi bagātīga. Pirmos darbus radījis jau agrā bērnībā un,  akadēmiskās pamatiemaņas apgūstot neparasti īsā laikā, pirmos panākumus oficiālajās mākslas izstādēs savā dzimtenē iegūst jau pirms pilngadības sasniegšanas. Turpmākos gados Pablo Pikaso ir atteicies no akadēmiskajām tradīcijām, bet tās ir devušas pamatu viņa pārsteidzošajai un unikālajai mākslinieciskajai attīstībai.

Savukārt mūža nogalē Pablo Pikaso tik neatlaidīgi un auglīgi strādājis, ka dienā spējis uzglezno trīs līdz pat piecām gleznām dienā. Mākslinieka izcilā nozīme 20.gs. mākslā ir neapšaubāma. Pablo Pikaso bija arī viens no tiem retajiem māksliniekiem, kuram vēl dzīvam esot piederēja pasaules slava un ar savu talantu varēja atļauties arī dzīvot, veltot visu savu mūžu mākslai, kas bija ne tikai viņa aicinājums, bet arī viņa darbs un maizes devēja.

Pablo Pikaso bija kubisma pamatlicējs kopā ar mākslinieku Žoržu Braku.

1907.gadā top darbs ar ko Pablo Pikaso pārsteidz visu pasauli. Tā ir pirmā kubisma virziena glezna „Aviņonas meitenes” (1907., Ņujorka, Modernās mākslas muzejs).  Arī  Pablo Pikaso draugi šo darbu uztvēra ar neizpratni, bet pats mākslas darbs netika izstādīts līdz pat 1916.gadam.

Kubisma attīstību pārtrauca Pirmais pasaules karš, bet pats mākslinieks arī vēlāk turpināja radīt kubisma manierē darbus, kā arī pievērsties citiem mākslas virzienu meklējumiem.