Vjačeslavs Molotovs
Vjačeslavs Molotovs
- Dzimšanas datums:
- 09.03.1890
- Miršanas datums:
- 08.11.1986
- Mūža garums:
- 96
- Dienas kopš dzimšanas:
- 48986
- Gadi kopš dzimšanas:
- 134
- Dienas kopš miršanas:
- 13678
- Gadi kopš miršanas:
- 37
- Papildu vārdi:
- Вячеслав Михайлович Скря́бин, Вячеслав Михайлович Молотов
- Kategorijas:
- Komunists, Ministrs, Muižnieks, Politiķis, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Sabiedrisks darbinieks, Valdības loceklis
- Tautība:
- krievs
- Kapsēta:
- Maskavas Novodevičje (Новодевичье) kapsēta
Vjačeslavs Skrjabins (Molotovs) bija padomju politiķis un diplomāts, 1930. gadu PSRS valdības galvenā persona, Josifa Staļina protežē.
Dzimis kā sestais bērns septiņu bērnu tirgoņu kārtas ģimenē Kazaņā. Jau 12 gadu vecumā labi spēlējis vijoli, jaunībā rakstījis dzeju.
Skolā iepazinies ar citas ļoti turīgas - Tihomirovu dzimtas atvasi un abi pievērsušies marksismam.
1906. gadā, 16 gadu vecumā iestājies Krievijas sociāldemokrātu partijā.
1909. gadā par marksistisko terorismu arestēts un uz 2 gadiem izsūtīts uz Vologdu.
1911. gadā iestājies Pēterburgas Politehniskajā institūtā, sākotnēji kuģubūves, vēlāk pārgājis uz ekonomikas fakultāti, kur nomācījies 4 kursus.
1912. gadā, saņēmis no sava skolas drauga- Tihomirova ievērojamus naudas līdzekļus, sācis strādāt kā sekretārs nelegālajā izdevumā "Pravda". Redakcijā viņš iepazinās ar Staļinu, kurš tobrīd jau skaitījās visai nozīmīgs marksistu teroristiskās organizācijas vadītājs.
1914. gadā pārceļas uz Maskavu, kur organizē KSDSP darbu, taču tiek arestēts un izsūtīts uz Irkutsku. Šajā laikā sāk izmantot pseidonīmu "Molotovs" (nejaukt ar cita boļševiku laikraksta- Iskra līdzstrādnieku Molotovu- zem tā slēpās boļševiku "pelēkais kardināls" Parvuss)
1916. gadā no Irkutskas aizbēg.
1917. gadā, februāra revolūcijas laikā tiek pirmoreiz ievēlēts Peterburgas partijas vadībā.
1921. gadā Ukrainas PSR KP vadītājs. Konfliktu dēļ pārcelts partijas darbā Maskavā.
20- tajos gados visuzticamākais Staļina sabiedrotais tā politisko konkurentu likvidēšanā, kas ļauj strauji virzīties pa karjeras kāpnēm.
19.12.1930- 6.5.1941- PSRS Tauitas deputātu padomes priekšsēdētājs
Laikā no 1942. līdz 1957. gadam V. Molotovs bija PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks, tāpat ir bijis PSRS ārlietu ministrs divas reizes (1939—1949; 1953—1956).
Ar Vācijas ārlietu ministru Joahimu fon Ribentropu 1939. gada 23. augustā Maskavā viņš parakstīja "neuzbrukšanas"- faktiski nacionālsociālistu un komunistu koalīcijas un Eiropas pārdales līgumu starp Vāciju un PSRS (pazīstams arī kā Molotova-Ribentropa pakts).
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
21.01.1924 | Vai Ļeņinam palikt mūžam dzīvam jeb laiks apbedīt?
Latvijas okupācijas gados 21.janvāris kalendārā bija iezīmēts ar melnu krāsu. Šajā dienā mira cilvēks, ko šodien daudzi dēvē par visu pasaules nelaimju cēloni – tas Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Viņa mirstīgās atliekas jeb pareizāk būtu teikt, tas, kas vispār no tām palicis pāri, vēl joprojām glabājas Maskavas sirdī – Sarkanā laukuma mauzolejā. Vai nebūtu pienācis laiks tās apbedīt?
31.05.1929 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Bads Kazahijā 1929-33. 1,500,000-5,000,000 upuru
31.05.1929 | H. Fords ar V. Mežlauku paraksta līgumu par auto ražošanas uzsākšanu PSRS. Rodas "GAZ"
07.04.1930 | W ZSRR wydano zarządzenie o rozszerzeniu systemu obozów GUŁAG
11.08.1932 | Письмо Сталина Кагановичу - начало Голодомора в Украине
22.11.1932 | Genocīds pret nekrievu tautām. Ukraiņu iznīcināšana. Golodomora upuru piemiņas diena
12.09.1934 | Latvija, Lietuva un Igaunija paraksta Ženēvā savstarpējas sadarbības līgumu, ko vēsturē pazīst kā Baltijas Antanti
01.12.1934 | Savstarpējās komunistu cīņās par varu tiek nogalināts Sergejs Kirovs
Savstarpējās komunistu cīņās par varu tiek nogalināts Sergejs Kirovs. Rezultātā PSRS tiek sāktas plašas represijas
07.04.1935 | Стaлин pазрешил рacстреливать дeтей с 12 лeт
26.11.1935 | Приняты изменения УК, разрешающие смертную казнь несовершеннолетних
25.11.1935 в СССР принято Постановление ВЦИК, СНК РСФС изменяющие УК и разрешающие применение всех мер наказания, включая расстрел, к несовершеннолетним, начиная уже с 12 лет.
09.07.1937 | №1186/ш отпр. 09.07.1937г. про отстрел 3000 беларусов
13.07.1937 | Izdota NKVD slepenā pavēle par nošaujamo kvotām pa PSRS reģioniem
25.07.1937 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Vāciešu operācija. Pavēle 00439, no represētajiem - nošauti 41 898
11.08.1937 | Genocīds pret nekrievu tautām. Uzsākta pavēles № 00485-poļu operācijas- izpilde PSRS. Gada laikā nošauti 111,091 poļi
11.08.1937 | Początek eksterminacji Polaków zamieszkujących ZSRR
Z mocy rozkazu nr 00485 ludowego komisarza spraw wewnętrznych Nikołaja Jeżowa z dnia 11 sierpnia 1937 roku rozpoczęła się eksterminacja Polaków zamieszkujących Związek Sowiecki. Czystka etniczna, o której mało się mówi.
17.08.1937 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Rumāņu (moldāvu) operācija. Nošauti 5439
21.08.1937 | PSRS genocīda akcijas pret nekrievu tautām. Rīkojums № 1428—326cc. Pirmā "korejiešu operācija"
21.08.1937 | Padomju Savienībā tiek iznīcināti Polijas kompartijas līderi un biedri
30.11.1937 | PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām 1937.-38.g. Latviešu operācija. Pavēle Nr. 49990. Notiesāti 21 300 latvieši, no tiem nošauti 16 575
11.12.1937 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Grieķu operācija-1937. NKVD pavēle N. 50215. Vairāk kā 450,000 represēto
14.12.1937 | PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Igauņu un Somu Operācijas. Nošauti vairāk kā 17,000
05.01.1938 | Протокол "двойки" Ежов-Вышинский о высылке из СССР граждан других государств
29.01.1938 | PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. NKVD direktīva Nr. 202. Irāņu Operācija. Represēti 13,297
01.02.1938 | PSRS komunistu genocīda akcijas. Bulgāru un Maķedoniešu "operācija". Represēti vairāk kā 14,000 cilvēku
03.02.1938 | Sarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešus
Pretēji komunistu un viņu līdzskrējēju, tai skaitā krievu mediju apgalvojumiem, ka "Lielais Terors" 1937.-1938. gadā bija "šķiru cīņa", juridiski un faktiski tas uzskatāms par rūpīgi izplānotām genocīda akcijām pret PSRS dzīvojošām nekrievu mazākumtautībām. Pat neanalizējot dziļāk, genocīda faktu pierāda ne tikai nogalināto statistika, bet pat vienkārši genocīda dokumentu (pavēļu, rīkojumu, lēmumu u.c. ) nosaukumi,- tie "tiešā tekstā" norāda tieši pret kuru tautību vērsta iznīcināšanas "operācija". Šādu "operāciju" bija vairāk kā pret 50 Krievijas impērijas laikā kolonizētām, un PSRS dzīvojušām tautībām. Pret dažām genocīda operācijas atkārtotas vairākas reizes. Visbiežāk izmantotā metode masveida iznīcināšanai bija mākslīgi izraisīts bads pārkrievošanai paredzētās teritorijās,- sākotnēji ap Maskavu (Pievolgā), bet vēlāk jau tālāk no "centra" (Kazahijā un pazīstamākais - Ukrainā- "Golodomors"). Trīsdesmito gadu vidū izveidotais "Gulaga arhipelāgs" paredzēja citu genocīda paveidu- tautu masveida pārvietošanu uz neapdzīvotām vietām. Trešais genocīda paveids - nošaušana,- pamatā bija vērsts pret tautībām, kurām Krievijas teritorijā pēc Impērijas sabrukuma parasti nebija savu "valstiskuma" aizmetņu un taču tie kopš Impērijas laikiem veidoja savas "kopienas". Viena no šadām "apšaušanas" genocīda akcijām bija "latviešu operācija", kuras ietvaros gada laikā tikai nošauti vairāk kā 80% no arestētajiem latviešiem. Maskavas latviešu teātris "Skatuve". Sākotnēji, no 1919. līdz 1932. gadam, teātra studija. No 1932. līdz 1937. gadam - valsts teātris.
16.02.1938 | PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Afgāņu Operācija
23.08.1939 | Tiek parakstīts Eiropas "kreiso"- nacionālsociālistu un komunistu pakts ar tā slepenajiem pielikumiem par Eiropas pārdali
Tiek parakstīts Nacistu—Komunistu pakts
01.09.1939 | Sākās 2. Pasaules karš - WW2. Nedēļu pēc komunistu-sociālistu pakta parakstīšanas Vācija iebrūk Polijā. PSRS pievienojas Vācijai 2 nedēļas vēlāk
Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada septembra līdz 1945. gada augustam un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karš sākās nedēļu pēc tam, kad vācu sociālistu vadītā Vācija un komunistiskā PSRS vienojās par "interešu sfēru" sadali Eiropā.
17.09.1939 | Otrais Pasaules karš. Nepilnu mēnesi pēc nacionālsociālistu-komunistu līguma noslēgšanas Vācijas sabiedrotais- PSRS - iebrūk Polijā
Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, un tajā iesaistījās lielākā daļa pasaules valstu visos kontinentos. Karu uzsāka divu sabiedroto- Vācijas un PSRS saskaņots uzbrukums Polijai. Karš notika no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 14. septembrim un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Kara rezultātā tika mainītas pasaules valstu robežas un okupētas daudzas teritorijas līdz pat 1991. gadam. Daļa no teritorijām, kā Prūsija, Piedņestra, Abhāzija, Tiva, Kuriļu salas, Karēlija ir Krievijas okupētas joprojām.
19.09.1939 | Ostaškovas koncentrācijas nometne poļu karagūstekņiem
Ostaškovas nometne – koncentrācijas nometne, kur bija ieslodzīti poļu karagūstekņi. Atradās Nilo- Stolobenskas tuksneša teritorijā netālu no Ostaškovas pilsētas Krievijas federācijā. Nometnē tika turēti 4 700 poļu žandarmi, policisti un citu amatu pārstāvji. Viņi visi tika nošauti 1940. gada aprīlī – maijā.
22.09.1939 | Pēc Polijas iekarošanas abi sabiedrotie - PSRS un Vācija rīko kopēju militāru parādi
28.09.1939 | 28.09.1939 iekarojuši Poliju, sabiedrotie- vācu sociālisti un krievu komunisti noslēdza miera un robežlīgumu
Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam, taču tā sekas daudzviet nav novērstas joprojām, un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karu uzsāka divu sabiedroto- Vācijas un PSRS saskaņots uzbrukums Polijai. Jau mēnesi pēc kara sākuma- 1939.g. 28. septembrī, Minhenē PSRS un Vācijas ārlietu ministri Molotovs un Ribentrops noslēdza līgumu "Par Robežām un Sadarbību", kurā precizēja robežas atbilstoši iekarotajām teritorijām.
01.10.1939 | 1.10.1939 sabiedrotie- Vācija un PSRS notur kopīgas militārās parādes iekarotās Polijas pilsētās Ļvovā, Grodņā, Pinskā
Viena no pirmajām militārajām parādēm tika noturēta 1939.g. 22. septembrī abiem iekarotājiem satiekoties Brestā. Vēlāk, pēc Polijas pilnīgas iekarošanas abi sabiedrotie- PSRS un Vācija šo draudzību apliecinošo tradīciju praktizēja plašāk.
05.10.1939 | Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS
18.10.1939 | Spotkanie Stalina i Hitlera we Lwowie
24.10.1939 | PSRS un Vācija paraksta līgumu par naftas produktu un graudu piegādēm Vācijai
15.11.1939 | W Kozielsku utworzono obóz koncentracyjny dla polskich jeńców wojennych
19 września ludowy komisarz spraw wewnêtrznych Ławrentij Beria wydał rozkaz nr 0308, zgodnie z którym utworzono Zarząd NKWD ZSRR do Spraw Jeńców Wojennych (UPW – Uprawlenije po Diełam Wojennoplennych). Tym samym rozkazem polecono zorganizowanie ośmiu obozów jenieckich – ostaszkowskiego, juchnowskiego, kozielskiego, putywelskiego, kozielszczańskiego, starobielskiego, jużskiego i orańskiego. Tak zwaną obsługę operacyjno-czekistowską jeńców wojennych zajmował się Wydział Specjalny NKWD ZSRR. Do 23 września w Zarządzie ds. Jeńców został opracowany regulamin obozu dla jeńców wojennych. Przejściowo jeńcy byli gromadzeni w obozach rozdzielczych i 138 punktach odbiorczych, skąd następnie przekazywano ich do wyżej wymienionych obozów.
26.11.1939 | Mainilas incidents. PSRS (Krievija) sāk iebrukumu Somijā. Daļa Somijas okupēta joprojām.
30.11.1939 | Sākas Ziemas karš, PSRS uzbrūk Somijai
25.12.1939 | 2. Pasaules kara aizsācēju- Vācijas sociālistu un PSRS komunisti savstarpējie apsveikumi
10.02.1940 | Genocīds. PSRS komunisti sāk poļu "tīrīšanas" akcijas jeb genocīdu PSRS okupētās Polijas Austrumu daļā
Šajā dienā tika izsūtīti 140,000- 300,000 okupēto teritoriju iedzīvotāji. Padomju Savienības un Vācijas apvienotajiem spēkiem pabeidzot Polijas iekarošanu un sadalīšanu, PSRS gandrīz nekavējoties sāka "nekrievu" tautu tīrīšanas akcijas PSRS okupētajā Polijas apgabalā jeb-Kresy, izsūtot no turienes dzīvojošos poļus un citus nekrievus (ebrejus, lietuviešus, baltkrievus u.c.).
03.04.1940 | 2. pasaules karš un genocīds PSRS. Katiņas slaktiņš,- turpinājums metodiskai poļu iznīcināšanai PSRS okupētajās teritorijās
14.04.1940 | WWII. Poļu deportāciju 2. vilnis. Padomju Savienība turpina 1,5-2 miljonu poļu deportāciju no 1939.g. okupētās Austrumpolijas
17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība
16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.
26.06.1940 | PSRS nosūta ultimātu Rumānijai, pieprasot tai atdot Besarābiju.
05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR - Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvā
07.09.1940 | Blitz. Krievu komunistu materiāli nodrošināta, Vācijas sociālistu armija sāk Londonas bombardēšanu. Bombardēšana turpinās 57 naktis bez pārtraukuma
1940. gada 7. septembris Londonā bija silta, saulaina sestdienas pēcpusdiena. LaI gan bija pagājis gandrīz gads, kopš 23.08.1939 Vācija un PSRS bija noslēgušas līgumu par Eiropas pārdali un abas Pasaules karas uzsācējas jau gadu karoja Polijā, Somijā, Anglijā nekas neliecināja par karu. Taču Vācija bija sagatavojusi vienu no lielākajiem gaisa uzbrukumiem "Anglijas sirdij"- Londonai. Bombardēšana 7. septembrī ilga 9 stundas.
12.11.1940 | PSRS Tautas Ārlietu komisārs Molotovs ierodas draudzīgā vairākdienu vizītē Berlīnē
13.11.1940 | V. Molotova vizīte Berlīnē pie sabiedrotā Ā. Hitlera
Vizīte notika 12.-13. novembrī
13.04.1941 | Japāna un PSRS paraksta neuzbrukšanas līgumu
12.06.1941 | PSRS (Krievijas) komunistu noziegumi. Tiek deportēti 29,839 iepriekšējā gadā PSRS okupētās Moldovas (Besarābijas) rumāņi, moldāvi, čigāni.
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.
22.06.1941 | Negaidīts pavērsiens 2. Pasaules kara gaitā - pēc 2 gadu sadarbības Vācija iebrūk sabiedrotās - PSRS teritorijā. Plāns Barbarosa
26.06.1941 | PSRS lidmašīnas bombardē Ungārijas pilsētu Kassu. Ungārija piesaka karu PSRS
27.06.1941 | Ungārija piesaka karu Padomju Savienībai
13.07.1941 | WW2: Britain and the Soviet Union signed a mutual aid pact to support each other in WW2
28.08.1941 | Genocīds pret nekrievu tautām. PSRS AP lēmums par Pievolgas vāciešu deportāciju. Deportēti 438,700
22.03.1943 | Otrais pasaules karš: Vācijas spēki nodedzināja Baltkrievijas ciemu Hatiņu (Хаты́нь), dzīvus sadedzinot 149 ciema iedzīvotājus.
Soda ekspedīcijas sastāvā bija arī policijas vienības, kuras komandēja krievu kolaboracionisti
26.04.1943 | PSRS pārtrauc attiecības ar Polijas trimdas valdību, kura sāka uzdot jautājumus par Katiņas slaktiņu
02.11.1943 | Genocīds pret nekrievu tautām. 100% karačajiešu deportācija. Deportētas 71,869 personas
Krievu veiktā genocīda rezultātā pamatā tika izvesta visa tauta. Vairums vīriešu bija iesaukti armijā un cīnījās "krievu pasaules" labā, tāpēc deportēto vidū pārsvarā bija bērni- 53,9%, sievietes- 28.1%, sirmgalvji -18%
28.12.1943 | Genocīds pret nekrievu tautām PSRS: No Kalmikijas izsūta "visus" 91,919 kalmiku tautības iedzīvotājus
23.02.1944 | Genocīds pret PSRS nekrievu tautām. Čečenu un ingušu deportācijas sākums. Deportēti 100%, jeb 493269 personas. Vairāk kā 150,000 iet bojā
27.02.1944 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Haibahas slaktiņš
11.05.1944 | Genocīds pret PSRS nekrievu tautām. Lēmums par Krimas tatāru 100% deportāciju. Nedēļas laikā izvesti 230,000
18.05.1944 | Komunistu veiktie genocīda akti PSRS: 1944.g. 18. maijs- 228,543 Krimas iedzīvotāju izsūtīšana
Sürgünlik. Atbilstoši 1944.g. 11. maija rīkojumam "Постановление Государственного Комитета Обороны СССР № ГОКО-5859 от 11 мая 1944" 1944.g. 18. maija agrā rītā tika uzsākta masveida Krimas tatāru deportācijas no Krimas pussalas, nosūtot tos uz mazapdzīvotām vietām Uzbekistānā, Kazahstānā u.c. Atšķirībā no citām tautām, kuras varēja atgriezties no izsūtījuma jau tūlīt pēc Staļina nāves, Krimas tatāriem PSRS Komunistiskā partija ļāva atgriezties dzimtenē tikai sākot ar 1989.gadu