Marģeris Zariņš (1910-1993), komponists un prozaiķis dzimis 1910.gada 24.maijā Jaunpiebalgā skolotāja ģimenē.

Mācījies Āraišu pamatskolā, Rīgas 2.ģimnāzijā un vienlaikus studējis Latvijas konservatorijā (1923-1925 un 1929-1933) un Jelgavas skolotāju institūtā (1925-1928). Strādājis par skolotāju,  nošu bibliotekāru, bet no 1940. līdz 1950.gadam bijis Dailes teātra mūzikas daļas vadītājs.

Vēlākos gados 1951.-1952. un 1956.-1968. bijis Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētājs. Mūzikas laukā M.Zariņš ir pazīstams kā operu, kordziesmu un solo dziesmu, oratoriju, kinofilmu mūzikas autors - komponējis operas

• “Kungs un spēlmanis” (1939),
• “Uz jauno krastu” (1955),

rakstījis arī  ērģeļmūziku. Sarakstījis mūziku slavenajām latviešu kinofilmām:

• „Nāves ēnā”,
• "Purva bridējs",
• „Pie bagātās kundzes”,
• "Ceplis", bērnu filmai "Vārnu ielas republika".

M.Zariņš publicējis recenzijas par mūziku, mūzikas darbinieku portretējumus, ceļojumu iespaidus un atmiņas. Rakstniecībai pievērsās tikai 1960.gadu beigās. Saņēmis vairākus goda nosaukumus:

• LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1955),
• LPSR Tautas mākslinieks (1965),
• PSRS Tautas mākslinieks (1970).

Marģeris Zariņš miris 1993.gada 27.februārī, Rīgā.

Apbedīts Bērzaines kapos, Cēsīs.

M.Zariņa pirmā publikācija ir stāsts „Elizeja lauku Mocarts” laikrakstā „Literatūra un Māksla” 1969.gadā. Pēc tam M.Zariņš latviešu literatūrā ienāk strauji, talantīgi un oriģināli. Prozas darbos pievēršas mākslinieku dzīvei. Viņa rakstības stils ir savdabīgs, to raksturo ironija, elegance, reālpsiholoģijas un fantāzijas savijums, groteska, tagadnes tvērums pagātnes tēlos, neierastu leksikas slāņu izmantojums, kompozicionālas savdabības. Līdz ar to 1970.gadu literatūrā radījis jaunu stilistiski saturisku tendenci. Sarakstījis vairākus stāstu krājumus un romānus, no kuriem slavenākais ir  "viltotais Fausts jeb Pārlabota un papildināta pavārgrāmata".   Pavisam nesen atklātībā nākusi kāda vēl plašākai sabiedrībai nezināma Marģera Zariņa daiļrades šķautne – viņš ir sarakstījis lugu „Septiņas dienas un septiņas naktis”, kas līdz šim nav ne publicēta, ne iestudēta. 

Marģeris Zariņš ir daudzšķautņaina un līdz galam arī neatklāta personība latviešu kultūrā. Būdams komponists un rakstnieks vienlaikus, viņš ir devis ieguldījumu mūzikas teorijā un arī vēsturē. Viņš īpaši interesējies par Rīgas vēsturi un to ietvēris arī savā prozā.

Proza

• Kapelmeistara Kociņa kalendārs. R.: Liesma (1982)
• Didriķa Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi. R.: Liesma (1978)
• Viltotais Fausts jeb Pārlabota un papildināta pavārgrāmata. R.: Liesma (1973)
• Sapnis vasaras naktī. Mineapole: Tilts (1971)

Īsproza

• Tilti un aizas/ īsproza. R.: Liesma (1990)
• Trauksmainie Trīsdesmit Trīs. R.: Liesma (1988)
• Apmātie. R.: Liesma (1985)
• Apgaismības gadsimta ēnā. R.: Liesma (1980)
• Vecrīga. R.: Liesma (1978)
• Vienas vasaras stāsti. R.: Liesma (1975)
• Saulrietu violetās ērģeles. R: Liesma (1970)
• Dēli. R.: Liesma (1980)

Grāmatas bērniem

• Rūķi un pūķi. R.: Sprīdītis (1993)

Avots: Ē.Zimule „Literatūras rokasgrāmata skolēniem”, R: Zvaigzne ABC, 1995,