Dante Aligjēri jeb Dante bija itāļu dzejnieks un filozofs, viens no itāļu literārās valodas pamatlicējiem.

Dantes "Komēdija" (Bokačo vēlāk to nosauca par "Dievišķo komēdiju" (itāļu: La divina commedia)) tiek uzskatīta vienlaikus par vienu no izcilākajiem darbiem gan viduslaiku, gan renesanses literatūrā. Dantes mūza ir bijusi Beatriče, kuru viņš iepazina 9 gadu vecumā, kad viņai bija 8 gadi.

Visu mūžu Beatriče ir viņa dievinātā. Daudz darbu ir veltīti viņai, viņa darbojas arī "Dievišķajā komēdijā". Citi nozīmīgi Dantes darbi ir Convivio ("Dzīres"), La vita nuova ("Jaunā dzīve"). Dantes traktāts "Par tautas valodu" (latīņu valodā) tiek uzskatīts par pirmo zinātnisko darbu romāņu valodniecībā.

Dzimis Florencē, iesaistījās politikā gvelfu partijas pusē. Vēlāk gvelfi sadalījās t.s. baltajos (arī Dante) un melnajos gvelfos.

Kad melnie gvelfi 1301. gadā Florencē guva virsroku, Dante bija spiests palikt trimdā. Dante pēc tam dzīvoja Veronā, Sarcanā, Lukā. 

1318. gadā pārcēlās uz Ravennu, kur miris un apglabāts.

Florences pilsētas lēmums par Dantes trimdu tika atcelts 2008. gadā.