Jānis Saulriets Mūsu glezniecībā Jānis Saulriets ir līdz šim nezināms autors. Dzimis 1918. gadā Madonas apriņķī. Mācījies Mārcienas pamatskolā, Gulbenes komercskolā. Studējis Latvijas universitātē, visu mūžu strādājis par latviešu valodas skolotāju Rīgā. Aizrautīgi un daudz gleznojis. Liekas, ka tikai sava prieka pēc. Atstātie darbi apliecina, ka ainavgleznojumi pagatavoti vairāku desmitu gadu garumā. Mākslinieks gan nav norādījis to darināšanas vietas. Tas ir bijis tikai viņa pārziņā. Izraudzītie sižeti ir daudzveidīgi. Var noprast, ka Jānis Saulriets labprāt un atkārtoti gleznojis Gaujas leju, smilšu krastiem un sērēm ieskauto upes tecējumu. Bieži rosījies pie ziedos slīgstošu meža pļavu, izcirtumu attēlojuma. Ar viršu klājiem, ataugošiem jaunkokiem, mežmalas. Pie lauku ceļiem un mežupītēm mākslinieks gleznojis dabā dažādos gada laikos – agrā pavasarī, vasaras mēnešos un pat ziemas sniegos. Jānis Saulriets bija pazīstams ar gleznotāju Edgaru Vinteru. Kopā ar mākslinieku devies dabā, vērojis kā viņš strādā. Darbojies pats. Kaut gan E.Vinters J.Saulrietu par savu skolnieku neuzskata. J.Saulriets miris 1993. gadā. Pēdējiem zināmajiem darbiem ir 1991. gada atzīme. Lielākā daļa Jāņa Saulrieta eļļas tehnikā gleznotie darbi uz nelieliem kartoniem – 34 x 45 cm. Šis formāts bijis parocīgs darbam dabā. Mākslinieks strādājis arī akvareļa un monotipijas tehnikā. Darbi, kas tapuši 60. gadu sākumā, ir grūti salīdzināmi ar nedaudz vēlāk tapušajiem. Dažos gados ar autoru notikušas ievērojamas pārmaiņas. Nepārprotami, ka Jānis Saulriets skolojies visnotaļ sekmīgi. Apgūstot zīmētprasmi, izveidojusies formu izpratne, attīstījusies krāsizjūta, aizsākta gaita glezniecības profesionalitātē. Uzmanību piesaista autora ainavu debesu gleznojumi. Ne tikai daudzveidīgi, atbilstoši atšķirīgajiem gada laikiem, bet arī prasmīgi izsvarojot, labi iekļauti kopējā kompozīcijā. Dabā debesu zilums ir daudzveidīgs. Gan dienas stundu ritumā, gan mēnešu gaitā. Jūnijā vairs nav marta vai aprīļa debesu. Un rudenī atkal kas cits. Autodidakts Jānis Saulriets smalkās, zīmīgās nianses ir spējis saskatīt un attēlot. Strauja veidošanās. Laika ritumā mainījusies Jāņa Saulrieta gleznu virsmas apdare. Sešdesmitajos gados tā ir smalkjūtīgi veidotās noskaņās, neforsēta. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados otas raksts kļūst atraisītāks, bet deviņdesmito gadu sākumā mākslinieks glezno ekspresīvāk. Ar prāviem, pat nervoziem krāsu triepieniem, neiedziļinoties sīkdaļās. Tomēr nezaudējot sev piemītošo dabas un krāsizjūtu. Jānis Saulriets ir savā ziņā jaunatklāta, aizkavēta un vēl neapzināta parādība mūsu glezniecības nesenajā pagātnē. Jurģis Skulme

***