Dzimis Rīgā, miris Norčepingā, Zviedrijā. 

Vijolnieks, diriģents, mūzikas dzīves rīkotājs, pedagogs.

Vijoļspēli vispirms mācījies pie poļu kapelmeistara Zeļukēviča, tad pie A. Detes. Pēc vsk. beigšanas iestājies  Gižicka  RMS, kur māc. pie J. Magazinera un J. Nalbandjana, pēc 2 gadiem ieguvis stipendiju mācībām RĶMS,  kuru absolvēja. 1913 pie F. Alberga. Mācību laikā spēlē dažādos orķestros, bijis koncertmeistars  Alunāna Rīgas Jaunajā t-rī, vēlāk P. Jurjāna Latviešu operā. 1913.gadā izturējis lielu konkursu un iestājies Pēterburgas konservatorijā un 1917.gadā  to absolvēja pie J. Nalbadjana ar I pakāpes diplomu. Pirmā pasaules kara laikā sniedzis daudzus koncertus Krievijas pilsētās, bijis koncertm. somu diriģ. T. Kūlas un 6. Tukuma latv. strēln. pulka simf. orķ., līdz 1918.gadam spēlē Pēterburgas Muzikālās drāmas orķestrī, aktīvi līdzdarbojies latv. opertrupas organizēšanā: pateicoties viņam daudzi Pēterburgas mūziķi atbrauca uz Latviju.

No 1919-36 bijis LNO orķ. koncertmeistars.

Daudzkārt uzstājies kā solists gan ar orķestri, gan klavierēm, atskaņojot populārus vijoļdarbus. Viņa spēle bijusi tehniski meistarīga, kulturāla un frāzējumā dabīga. Pievērsies arī kameransambļa muzicēšanai un  1919 g. sākumā Rīgā dibināja stīgu kvartetu, kurā otro vij. spēl. V. Taube, altu – J. Smiltiņš, čellu – A. Ozoliņš.

1922-24 org. simf. mūz. koncertus Rīgas Jūrmalā un Rīgas dārzos, bieži tajos uzstājies arī kā solists vai diriģents. 1928-34 viņš diriģ. Ķemeru sēravotu kūrorta simf. mūz. koncertus. Pievērsies arī ped. darbībai: pasn. vijoļsp. Jelgavas TK un neilgi arī RMI. No 1936 uzsācis dar bu RRd SO orķ., kara gados tur vadījis salona orķestri Alberta Bērziņa kapela,  bet 1944.gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur kā vijolnieks darb. līdz 1948, kad pārcēlies uz Zviedriju un bijis Norčepingas koncertbiedrības orķ. mūziķis.

Avots: http://en.lulfmi.lv

            Latvju mūzika, 1971