Ilga Dombrovska (krievu: Илга Домбровскiй) dzimusi 13.03.1916 (pēc v. s.) [5, 7] armijas virsnieka Jēkaba Osvalda Dombrovska un Kristīnes Otīlijas (dzim. Alberta) ģimenē kā pirmais no četriem bērniem. [6] Dzimšanas vieta – Helsingforsa (Helsinki, Somija).

Kristīta 16.04.1916 (pēc v. s.) Borgo (Porvo) ev. lut. draudzē. Kūmas: Teodors Šismarjovs, medicīnas doktors; Marta Brants, skolotāja; Ļubova Popova, podporučika sieva. [5, 7]

Zaudējusi māti 5,5 gadu vecumā. Pamāte – Lizete Anna Marija Dombrovska.

Māsas – Laimdota, Velta un Aina; pusbrālis – Oļģerts; pusmāsa – Daina.

Iesvētīta 10.05.1934 Jelgavas Sv. Annas ev. lut. baznīcā. [17]

Ticība: luterticīga.

Tautība: latviete.

Pavalstniecība – Latvijas. [5] Pilsones iekšzemes pase saņemta 08.06.1932, 10.01.1940 un 21.05.1940. [7]

1929-1933 mācījusies 1. Jelgavas Valsts klasiskajā ģimnāzijā. Ar izglītības ministra 10.05.1933 rīkojumu atbrīvota no gala pārbaudījumiem, [1] jo vidējā atzīme visos mācību priekšmetos bijusi virs četrām ballēm. [15] Klasiskās ģimnāzijas kursu pēc klasiskās ģimnāzijas tipa ar latīņu valodu [7] beigusi 14.06.1933. [1] Skolas laikā vienreiz slimojusi ar angīnu un gripu. [7]

Vēlēdamās turpināt izglītību, 1933. g. iestājusies [10, 11] un 15.09.1933 uzsākusi studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, taču jau 19.03.1934 apstiprināta pāriešana uz Filoloģijas un filozofijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļu. Pārbaudījumus atkārtoti nav kārtojusi. [7]

Nodarbošanās: skolotāja. [3, 5] No 01.08.1939 [20] strādājusi Madonas ģimnāzijā [5, 20] par latīņu valodas skolotāju. [14, 20]

Laulājusies ar Fabianu Beļavski (08.04.1909, Bebrenes pagasts [5] – 30.03.1942, Sverdlovskas apgabals, Krievija [9]) 26.12.1939. Vecāku dzīvoklī Jelgavā salaulājis arhibīskaps T. Grīnbergs. Laulību ieraksts veikts Jelgavas Sv. Annas ev. lut. draudzes baznīcu grāmatā. [5]

Bērni: dēls – Ints Banga. [9, 19]

05.04.1940 dzīvesbiedrs iesniedzis Iekšlietu ministrijai kopīgu lūgumu par uzvārda maiņu sev un dzīvesbiedrei. Dzimtas uzvārdu "Beļavskis (Beļavsks)" vēlējušies nomainīt, jo tas neatbildis tautībai un salikts no diviem vārdiem. Pieteikumā dzīvesbiedri lūguši piešķirt uzvārdu „Bija”. 29.04.1940, izskatot iesniegto lūgumu, tika ļauts turpmāk saukties uzvārdā „Bija”. Lēmums stājies spēkā tajā pašā dienā. [5]

1940./41. mācību gadā ieskaitīta Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes 5. kursā. Mācību gada beigās palikuši nenokārtoti astoņi priekšmeti – trīs filoloģiskie un pieci politiskie –, kad 14.06.1941 studijas pārtraukusi, jo, kā bijusi spiesta rakstīt, “aizbraukusi no Latvijas”. [7]

Dzīvojusi Jelgavā, Skolotāju ielā 6; [2] Zaļajā ielā 26-35; [8] Ozolnieku pagasta “Ilgās”; [4] Madonā, Valdemāra bulvārī/ielā 24-2. [5, 7]

14.06.1941 no Madonas apriņķa, Liezeres pagasta, Pamatskolas mājas izsūtīta uz Sibīriju. Izsūtījumā Krasnojarskas novada Berjozovskas rajonā atradusies līdz 04.09.1956, kad atbrīvota. [9] Sākotnēji dzīvojusi Berjozovkā, Padomju ielā Nr. 12. 

1946. g. rudenī strādājusi par vācu valodas skolotāju Berjozovkas vidusskolā. 25.10.1946 lūgusi LPSR Valsts universitātei izsūtīt apliecību krievu valodā par studiju laiku un augstskolā iegūto izglītību. Dokuments bijis nepieciešams iesniegšanai Berjozovskas rajona Tautas izglītības nodaļā, iegūtās izglītības pierādīšanai. 03.12.1946 izziņa krievu valodā  sagatavota. Tajā par studiju laiku norādīts 15.09.1934-07.02.1941 un teikts, ka studijas pārtraukusi, būdama 5. kursa studente. [7]

15.07.1947 no izsūtījuma bēgusi. Nosūtīta atpakaļ 17.06.1949. [9]

Vēlēdamās turpināt izglītību, 20.04.1953 lūgusi Latvijas Valsts universitātei ar vērtsvēstuli nosūtīt gatavības apliecību. Apliecība saņemta, taču 28.05.1953 nācies rakstīt atkārtotu lūgumu, lai Latvijas Valsts universitāte sagatavotu arhīva izziņu, kas apliecinātu laulības faktu un pēclaulības uzvārda maiņu. Nepieciešamā arhīva izziņa sagatavota 04.06.1953.

1953. g. dzīvojusi Kanskā, Meža rūpnīcas strādnieku pilsētiņas mājā Nr. 5 dz. 8. [7]

Atgriezusies Latvijā. Dzīvojusi Pilsrundāles “Zelmeņos” 14. [18]

Mirusi 80 gadu vecumā.

Apbedīta Rundāles pagastā, Sudmalu kapsētā. [16]

Avoti:

1. LVVA, 624. f., 2. apr., 9. l., 57. lp. o.p.-58. lp.
2. LVVA, 624. f., 2. apr., 33. l., 14. lp.
3. LVVA, 624. f., 2. apr., 132. l., 10. lp.
4. LVVA, 2218. f., 2. apr., 23. l., 130. lp.
5. LVVA, 3234. f., 1. apr., 534. l.
6. LVVA, 5601. f., 1. apr., 1385. l., 69. lp.
7. LVVA, 7427. f., 1. apr., 18831. l.
8. LVVA, 7427. f., 4. apr., 238. l.
9. Aizvestie : 1941. gada 14. jūnijs. 2. papildinātais izd. Rīga : Latvijas Valsts arhīvs : Nordik, 2007. 384. lpp. ISBN 9984-675-55-6.
10. As. Daiļajam dsimumam weizas labak… Semgales Balss, Nr. 205 (1933, 13. sept.), 2. lpp.
11. As. Jelgawas klasiskās ģimnasijas… Semgales Balss, Nr. 202 (1933, 9. sept.), 2. lpp.
12. Dombrovskis Jēkabs Osvalds. No: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940 : biogrāfiska vārdnīca. Rīga : Nordik, 1998. 147.-148. lpp. : ģīm. ISBN 9984-510-17-4.
13. Draudžu dzīve. Zemgales Balss, Nr. 296 (1939, 30. dec.), 13. lpp.
14. Dzintars, Paulis. Prērijas ārsts (1. turpinājums). Laiks, Nr. 6 (2008, 9./15. febr.), 4. lpp., fotogr.
15. Grozīti noteikumi par pārbaudījumiem ģimnazijās un arodskolās. Rīts, Nr. 101 (1935, 11. apr.). [1.] lpp.
16. Ilga Bija (Dombrovskis) [tiešsaiste]. [B.v.] : Cemety : kapsētu informācijas digitalizācija un datu pārvaldības sistēma, [b.g.] [skatīts 2021-08-12]. Pieejams: https://cemety.lv/public/deceaseds/1407501?type=deceased.
17. Jaunatnes eesvehte. Semgales Balss, Nr. 103 (1934, 12. maijs), 3. lpp.
18. Laimdotu Zīli… Jelgavas Ziņotājs, Nr. 28 (1992, 25. febr.), 4. lpp.
19. Mūsu mīļā... Laiks, Nr. 85 (1979, 24. okt.), 7. lpp.
20. Pielaisti strādāt par skolotājiem līdz 1939/40. māc.[ību] gada beigām... Latvijas Skola, Nr. 5 (1939, nov.), 519.-526. lpp.
21. Sludinājums. Iekšlietu ministrijai… Valdības Vēstnesis, Nr. 83 (1940, 13. apr.), 5.-6. lpp.