Latvijas čigānu kultūras darbinieks.

Tēvs - Mārtiņš Rudevičs (dzimis Grencis), māte - Berta Sīmane. 

Dzimis 1939. gadā Vangažos. Vēlāk ģimene dzīvoja Rīgā. Beidzis Rīgas 1. vidusskolu. Mācījies Tirdzniecības tehnikumā.

Jau bērnībā sācis rakstīt dzeju. Vēlāk arī pievērsies glezniecībai.

No 1991. gada aktīvi līdzdarbojies čigānu kultūras biedrību dibināšanā.

Iestājies par izglītības veicināšanu čigānu bērniem.

Kopā ar Ļeksu Mānušu ( Aleksandrs Belugins) izveidojis pirmo čigānu ābeci. Izdota 1996.g.

Līdzdarbojies pie Ļ.Mānušas "Čigānu - latviešu - angļu etimoloģijas vārdnīcas" un J.Neilanda "Latviešu čigānu vārdnīcas" pabeigšanas.

1996.gadā sacerēja vēsturisku poēmu "Romi un Mahmuds Gadžo".

1999. gadā Latvijas Bībeles biedrība izdeva K.Rudeviča rediģēto Lūkas evaņģēliju čigānu valodā.  Čigānu valodu tulkojis arī Jāņa atklāsmes grāmatu.

1998.g. grāmata "Čigāna sirds". 2000.g. dzejas krājums "Saulē un ēnā" un bērnu dzejas krājums "Čigānu barons" un "Bimbars" - grāmata pēc čigānu tautasdziesmu motīviem..

Pasaules Čigānu rakstnieku savienības "Romani PEN" biedrs un Vispasaules Čigānu informācijas centra "ROM-NEWS" korespondents.

Vācis čigānu folkloru.

1999. gada 30. jūnijā Triju Zvaigžņu ordeņa dome iecēla K. Rudeviču Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka kārtā.

Miris 2002. gadā.

Sieva - Valentīna Rudeviča, dēli - Normunds, Sando un Raimonds.