Valija Veščunas-Jansone  bija latviešu advokāte. Viena no trim sievietēm, kas apbalvota ar Lāčplēša kara ordeni.

Valija Valērija Vaščunas dzimusi Bulduros sešu bērnu ģimenē.. Tēvs lietuvietis, māte latviete. Izglītību ieguvusi Rīgas pilsētas ģimnāzijā. Sākoties Bermonta armijas uzbrukumam, 1919. gada oktobrī brīvprātīgi iestājusies Latvijas armijā. Piedalījusies daudzās kaujās pret bermontiešiem 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā.

Lāčplēša kara ordenis piešķirts 1922. gadā par kauju pie Piņķiem Babītes rajonā.

1919. gada 19. novembrī izlūkgājiena laikā Valija Vaščunas viena no pirmajām šķērsoja Lielupi un, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku, ieņēma "Plāņu" mājas, kur tika saņemti gūstekņi un trofejas.

1919. gada 25. decembrī atvaļināta dižkareivja dienesta pakāpē. Pabeigusi mācības ģimnāzijā.

Pēc tam strādājusi Rīgas pilsētas īres valdē. Bijusi biedrības "Latvijas Ērgļi" sieviešu nodaļas priekšniece. Vēlāk absolvējusi Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti kā advokāte.

Pēcāk apprecējās ar inženieri Vilhelmu Jansonu (apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni par darbu Pasta un telegrāfa departamenta vecākā mehāniķa amatā), viņiem piedzima dēls Zinturs un meita Areta. Otrā pasaules kara beigās ģimene mēģināja izceļot uz Zviedriju, bet viņus pārtvēra un nosūtīja atpakaļ.

Līdz pat mūža beigām Veščuna-Jansone dzīvoja Jūrmalā. Atmodas laikā iesaistījās Latvijas Nacionālās neatkarības kustības Jūrmalas nodaļā, kļuva par LNNK Goda biedri. 1988. gada 11. novembrī piedalījās Lāčplēša dienas svinībās pie Brīvības pieminekļa, novēlot visiem "dūšu un stipru gribu".

Rosīgi darbojās Nac. Latvijas atvaļināto karavīru biedrībā un biedrības sporta sekcijā „Ērgļi", kur iecelta par sieviešu novada priekšnieci. 

Apbedīta Lielupes kapos.

2001. gadā viņas bijušajā dzīvesvietā Peldu ielā 19 Vecrīgā tika atrasts Latvijas Centrālās padomes memoranda oriģināls, kas bija paslēpts zem grīdas dēļiem