Jūlijs Kalnozols

Добавить Фото!
Дата рождения:
31.01.1903
Дата смерти:
23.10.1950
Продолжительность жизни:
47
Дней с рождения:
44296
Годы с рождения:
121
Дни после смерти:
26864
Годы после смерти:
73
Отчество:
Jāņa dēls
Имя при рождении:
Kalnozols
Дополнительные имена:
Pēteris
Категории:
Айзсаргс (войн народного ополчения), Жертва репрессий (геноцида) советского режима, Кавалер ордена Виестурс, Национальный партизан
Национальность:
 латыш
Кладбище:
Указать кладбище

Kūmas: puisis Peter - Julius Dannenberg, vaļinieks Fric Dannenberg, viņa sieva Anna.

1928.g. iecelts par grupas komandieri Lībagu aizsargu nodaļā. [Latvijas Kareivis 19.4.1928] 

Darbojās Kalnozola-Daugavieša grupā - grupa darbojās Strazdes, Laucienes un Lībagu pagastā.Jūlija Kalnozola un Teodora Daugavieša grupai ir veltīts piemineklis.

Uz granīta plāksnes uzrakstīti to 34 nacionālo partizānu vārdi, kurus čeka nošāva vai izsūtīja uz padomju koncentrācijas nometnēm. Starp upuriem bija arī «Daugavas vanagu Latvijā» Talsu nodaļas bijušā priekšnieka Ulda Danberga brālis Vilis Danbergs. 

***

Pats Kalnozols nošāva Strazdes pagasta partorgu Biedriņu, ko nevar uzskatīt par "neapbruņotu nekombatantu". Visi partorgi un izpildkomiteju priekšsēdētāji tajā laikā bija bruņoti.

Lībagu pagasta sagādes aģents Kalniņš, ko nenošāva Kalnozols, bet kāds cits no viņa grupas, arī nebija nekombatants: kā iznīcinātāju bataljona kaujinieks viņš bija bruņots.

Mežabrāļi - nacionālie partizāni - cīnījās pret padomju varu ar ieročiem rokās.

***

1948, gada 15. augustā čekas aģentu-kaujinieku operācijā, Jūlijs tika apcietināts Lībagu pagasta, "Laucenieku" mājās. Smagi tika ievainots MGB komandieris un vēl divi čekas aģenti. Jūliju nosūtīja apcietinājumā Dubrovlag, Mordvijas apgabalā.

1949. gada 29. janvārī valsts drošības ministrijas “osoboe soveščaņije” (īpašā sapulce - krievu val.) piesprieda 25 gadu apcietinājumu “īpašā nometnē”. 

Jūlijs Kalnozols mira 1950. gada 23. oktobrī no smagas plaušu pneimonijas.

Kopā ar viņu izsūtīti uz Sibīriju tika arī sieva ar dēlu. Dzimtās mājas tika izdemolētas.

***

Pirmo reabilitācijas atteikumu Jūlija Kalnozola toreiz vēl dzīvā sieva Irēna Kalnozola saņēma 1991. gada 7. jūlijā. Atteikumu bija parakstījis LR ģenerālprokurora pienākumu pildītājs Jānis Skrastiņš, pamatojoties uz Krievijas federācijas kriminālkodeksa (1926. gada redakcijā) 58. pantu (par padomju dzimtenes nodevību, par terora aktu izdarīšanu pret padomju varu utt.). Skrastiņa atteikuma teksts saturēja “pierādījumus” Jūlija Kalnozola “teroristiskajai darbībai”, kurš turklāt “organizēja un vadīja bruņotu bandu, kuras sastāvā izdarīja teroristiskus aktus pret partijas un padomju darbiniekiem”.

***

Нет привязок к месту

    loading...

        Связи

        ИмяРодствоДата рожденияДата смертиОписание
        1
        Aleksandrs KalnozolsСын15.02.193200.00.2012
        2
        Иварс КалнозолсСын12.04.193629.11.2016
        3Oskars KalnozolsOskars KalnozolsБрат10.09.190425.03.1942
        4Pauls KalnozolsPauls KalnozolsБрат00.00.189124.07.1964
        5
        Irēna KalnozolaЖена00.00.190400.00.1992
        6
        Edīte KalnozolaСвояченица09.04.192926.08.2018

        Не указано событие

        Бирки