Skalbes meita Ilze Rīgā mācījās Franču licejā. Visu jaunības laiku Skalbes bērni pavada Rīgā, meita Ilze apprecas agrāk nekā brālis – ar Robertu Legzdiņu, slavenā jūrnieka, kapteiņa Hugo Legzdiņa brāli. Viņiem 1936. gadā piedzimst dēls Andrejs Legzdiņš.

Traģiskais laiks Latvijā ir traģisks arī Skalbju ģimenei, jo, vācu karaspēkam atkāpjoties un Latvijā ienākot padomju varai, latvieši bailēs no iznīcības, represijām un pazemojuma dodas bēgļu gaitās. Lizetei un Kārlim Skalbēm šis laiks ir jo īpaši smags – dēls Jānis nolemj palikt Latvijā. Patiesos iemeslus mēs varam tikai minēt, tomēr jāņem vērā, ka Emma tikko kā smagās dzemdībās laidusi pasaulē mazuli un neviens nezina, kurp īsti doties un ar ko tas viss beigsies. «Tuvojoties karadarbībai, ģimene domā, kurp doties, un rodas doma vispirms uz Vidrižiem, kur tobrīd dzīvo meita Ilze pie sava vīra radiem. Ģimenē tiek nolemts, ka Jāņa ģimene ar zīdainīti pievienosies vēlāk,» stāsta L. Grudule. «Lizete vēstulēs raksta, ka tā ir pēdējā reize, kad viņa redzējusi dēlu Jāni, mazdēliņu un savu māti, kura arī palika Latvijā kopā ar Jāņa ģimeni. Mēs varam tikai minēt, kā tas īsti notika, jo vēlākās vēstulēs Lizete raksta, ka vietā, kur bija apstājusies Jāņa ģimene, jau bija ienākuši krievi. Visticamāk, viņiem tad vairs nebija iespēju doties bēgļu gaitās.»

Karš izšķir Skalbes ģimeni. Atmiņu vēstījumos un vēstulēs šis laiks iemieso skaudru patiesību par izmisumu, kādā tobrīd ir latviešu tauta. Lizetei, Kārlim, meitai Ilzei ar vīru Robertu un viņu dēlēnu Andreju, kuram tobrīd ir desmit gadu, izdodas laivā pārcelties uz Gotlandi, kur tālāk ceļš Latvijas ģimeni aizved līdz Vallas bēgļu nometnei. Kārlis Skalbe jau ir slims, un neilgi pēc emigrācijas 1945. gada aprīlī viņš Zviedrijā aiziet mūžībā.

Jau dzīvojot tālajā zemē, Lizetes Skalbes misija ir rūpēties par dēlu Jāni un viņa ģimeni, kas palika Latvijā. Šāds secinājums izriet no Lizetes vēstulēm, kuras sāk ceļot uz Latviju no Zviedrijas brīdī, kad situācija to pieļauj. «Tiklīdz Lizete ir iztulkojusi kādu darbu, nopelnījusi honorāru, viņa dodas uz veikaliem, iepērkas un sūta uz Latviju paciņas: tas tev, dēliņ, tas Emmai, tas Jānītim, tas Margrietiņai. Jānis aicina māti atgriezties Latvijā, uz ko Lizete atbild, ka viņa ir vajadzīga arī Ilzes ģimenei, mazdēlam Andrejam, vēlāk jau mazmazdēliem. Taču galvenais iemesls, kāpēc Lizete neapsver iespēju atgriezties, ir padomju režīms, kura laikā nebūtu iespējams pārvest Skalbes pelnus uz Latviju.

Garo un smago trimdas ceļu izstaigāja kā nelokāma patriote. Bēgļu ceļā viņa norāja astoņgadīgo dēlu Andreju par neapmierinātību ar kādu līdzcilvēku. "Tu nedrīksti tā teikt par latvieti! Tu esi Latvietis, un tev ir jāmīl visi Latvieši. Visi!"

Avots: Brīvā Latvija, 25.11.1996

1997.gadā apbedīta "Saulrietos" blakus vecākiem Kārlim un Lizetei Skalbēm