Zenta Ērgle dzimusi 1920. gada 23. decembrī Rīgā Marijas un Ernesta Vīgantu ģimenē. Meitai tiek doti divi vārdi — Zenta Nadīne. Skolas gaitas mazā meitene sāk 8. sākumskolā, 1936. gadā tās turpinās 2. ģimnāzijā. Tā laika draudzība tiek saglabāta visu mūžu, regulāri tiekoties ar klasesbiedrenēm. Tālākās gaitas Zentu ved uz Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultāti, kuru viņa pabeidz 1949. gadā, tādējādi piepildot vienu no mūža lielākajiem sapņiem — kļūt par arhitekti. Zenta Vīgante strādā projektēšanā un plānošanā. 1942. gadā apprecas ar matemātikas studentu Artūru Ērgli. 1943. gadā piedzimst dēls Guntis, 1945. gadā — meita Māra (vēlāk TV režisore). Zentai ir 3 mqzbērni - Artis, Agnese un ... .  Bērni ir arī tie, kas ar saviem stāstījumiem iedvesmo nākamo rakstnieci pirmās grāmatas tapšanā. 1956. gadā iznāk «Mūsu sētas bērni», 1959. gadā tai seko turpinājums «Tā tik bija vasara!». Kā izsakās pati rakstniece, sākas kalpošana diviem kungiem — rakstniecībai un arhitektūrai, kas ar pārsvaru uz vienu vai otru pusi turpinās vairākus gadu desmitus, līdz virsroku ņem literatūra. 1951. gadā Zenta Ērgle tiek uzņemta Arhitektu savienībā, bet 1959. gadā kļūst par Rakstnieku savienības biedri. Top daudzas bērnu un pusaudžu grāmatas, bilžu grāmatas un apraksti. Vairāki darbi tiek dramatizēti. Laika gaitā sarakstītas vairāk kā 25 grāmatas, dažas vēl palikušas rakstāmgalda atvilktnēs. Gūstot lasītāju atsaucību Latvijā, viņas stāsti tiek tulkoti krievu, igauņu, lietuviešu, vācu, angļu, baltkrievu, poļu, ukraiņu, ungāru un armēņu valodā.

Rakstniece ir kaismīga ceļotāja. Iepazīta Āfrika, Austrālija, Jaunzēlande un Kamčatka, Reunjona un Maurīcijas sala, apceļoti Karpati un Aizkaukāzs, Vidusāzija un arī tuvējās kaimiņvalstis. Pēc daudzajiem braucieniem top grāmatas bērniem («Ieviņa Āfrikā», «Ato un brīnumpērle»), nopietni ceļojumu apraksti («No Plutona līdz Neptūnam», «Gads ar diviem pavasariem»), publikācijas presē. Rakstnieces saistošie stāstījumi par tālajām zemēm kļūst iecienīti daudzajās tikšanās reizēs ar lasītājiem.

Tieši satikšanās un daudzās rakstnieces grāmatas ir tās, kas ikvienam no mums liks vienmēr atcerēties ne tikai Zentas Ērgles personības spilgtumu, viņas labestību un dzīvesprieku, bet arī ar zināmu nostalģiju mūsu pašu bērnu un jaunības dienas, kuru neatnemama sastāvdaļa ir Zentas Ērgles daiļrade. 

**************

Zenta Ērgle (dzimusi Vīgante 1920. gada 23. decembrī Rīgā, mirusi 1998. gada 11. jūnijā Rīgā) bija latviešu bērnu rakstniece. Sarakstījusi vairāk kā 30 grāmatas ar kopējo tirāžu virs 2 miljoniem eksemplāru, grāmatas tulkotas 15 valodās.

Zenta Ērgle 1949. gadā beigusi Latvijas Valsts universitāti kā arhitekte. Strādājusi par Tehniskās uzskaites biroja tehniķi (1947—1948) un inženieri arhitekti Zemes ierīcības projektēšanas instūtā (1949—1975). 1951. gadā kļuva par Arhitektu savienības biedri. Kopš 1954. gada aktīvi iesaistījās Ikšķiles projektēšanā.

1950. gadu vidū Ērgle pievērsās bērnu rakstniecībai. 1959. gadā kļuva par Rakstnieku savienības biedri. Vairāki viņas darbi tika iestudēti. Rakstniece daudz ceļojusi. Bieži tika aicināta uz skolām tikties ar jaunajiem lasītājiem. 1968. gadā kopā ar S. Cielavu sarakstīja populārzinātnisku grāmatu "Ko stāsta vecās Rīgas ielas un nami".

Mirusi 1998. gada 11. jūnijā Rīgā, 77 gadu vecumā. Apglabāta Matīsa kapos.

Vedekla - Ludmila Ērgle dz.1944.g., mazdēls - Artis Ērglis dz.1967.g.

Zentai Ērglei bija skolas laiku draudzenes, kuras nebija emigrējušas un ar kurām tikas vismaz reizi gadā - Ella Detlava un Alīda Melzoba.

Bibliogrāfija

• "Mūsu sētas bērni" (1956),
• "Tā tik bija vasara!" (1959),
• "Esmu dzimis neveiksminieks" (1962),
• "Tas sākās Puķu mājā" (1967),
• "Labi sēņu māmiņai" (1967),
• "Ko stāsta vecās Rīgas ielas un nami" (1968),
• "Es pazīstu pulksteni" (1969),
• "Uno un trīs musketieri" (1970),
• "Operācija "Kanna"" (1971),
• "Ieviņa Āfrikā" (1974),
• "Ato un brīnumpērle" (1975),
• "No Plutona līdz Neptūnam" (1975),
• "Starp mums meitenēm runājot" (1976),
• "Gads ar diviem pavasariem" (1979),
• "Noslēpumainais atradums" (1980),
• "Kā mēs dzīvojam" (1980),
• "Mana Rīga" (1980)
• "Bez piecām minūtēm pieauguši" (1983),
• "Lips Tuliāns zaudē maču" (1986),
• "Tāpat vien" (1986),
• "Nosargāt mīlestību" (1987),
• "Pāri gadiem bērnības zemē" (2010).