Silvija Birzniece ( Leišupe) dzimusi Rīgā.

1952.gadā beigusi Liepājas Daiļamatniecības vidusskolu pedagoģiskajā rokdarbu specialitātē.

1955. gadā beigusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu.

Pēc tehnikuma beigšanas strādāja par Bikstu kultūras nama direktori un

vadīja Bikstu tautas deju kolektīvu. Spēlēja pašdarbības teātrī, dziedāja korī.

1959. gada 28. janvārī  apprecējās ar Birznieku Laimoni Roberta dēlu.

1962. gada 14. februārī Dobelē Bikstos piedzima meita Jolanta.

1964. gadā Silvija ar ģimeni pārcēlās dzīvot uz Jelgavu.

Visu savu mūžu nodzīvoja Jelgavā. Dziedāja Jelgavas katoļu draudzes korī.

Veda meitu uz deju kolektīvu pulciņu. Skoloja. Izdeva pie vīra.

Strādāja Latvijas Dzelzceļā. Priecājās par mazmeitu un mazdēlu, redzēja tos izaugam.

Mīlēja Kaukāzu un Melno jūru. Katru rudeni, septembrī, brauca uz Sočiem, Suhumiem unTbilisī .

Iemācījās gruzīnu valodu un dziedāja dziesmas gruzīnu valodā. Mīļākā dziesma bija "Suļiko".

Skaisti gleznoja. Izšuva darbus dažādās tehnikās, daudz adīja. Cepa gardo Drumstaltorti .

Viņai patika opera un balets, aizkustināja Jāņa Zābera balss, jūsmoja par Haralda Ritenberga vieglo deju soli.Mājās bieži skanēja ārijas no  viņas mīļākajām operām "Aīda"un"Trubadūrs".

Ļoti mīlēja Latviju, tās dabu. Viņu priecēja katrs gadalaiks, katrs zieds. Patika saule un vējš,kas iepūta sejā un sajauca matus.

Kad braucām apkopt Silvijas vecāsmātes kapa vietu Ciršu kapsētā, viņa vienmēr teica, ka grib būt apglabāta šajā kapu kalniņā, kur vienmēr pūš vējš...

2013. gada 3. septembrī  plkst.19.00  apstājās viņas sirds.

Silvija atdusās Daugavpils novada Naujenē, Ciršu kapsētā, blakus Silvijas vecaimātei Margaritai Daņilovičai... tur kur vienmēr pūš vējš.

Meita.