Vakar Inčukalna mākslinieku koloniju aplidoja sēru vēsts. Gaujā peldoties traģiskā nāvē miris vecākais aktieru saimes loceklis Jānis Simsons. Ik dienas viņš devies Gaujā peldēties un arī vakar pievakarē iegājis ūdenī, bet uz krasta makšķerējot palicis mākslinieka paziņa ārsts Šiliņš. Peldot tam garām Simsons paspējis iekliegties: «Tūliņ es slīkšu,» un pazudis zem ūdens. Piesteigušies citi peldētāji un tūlīt nogrimušo iznesuši krastā. Ārsts pielietojis visas pūles, lai mēģinātu mākslinieku atdzīvināt, bet tad konstatēts, ka Simsons peldoties miris ar sirdstrieku. Interesanti atzīmēt, ka vakar pusstundu pēc liktenīgā notikuma, mākslinieku pie sevis bija ielūdzis viņa tuvākais kaimiņš tēlnieks prof. K. Zāle, lai noņemtu ģipsī viņa sejas masku. Par nelaiķa pēkšņo nāvi dziļi satriekta viņa dzīves biedre aktrise Ludmila Špīlberga. Simsons aizvien ar labpatiku no sava dārza jūsmoja par Gaujas krāšņumu, kura savā klēpī arī izdzēsa viņa šīs zemes gaitas. Simsons dzimis 1887. g. 18. martā, Annas pagastā. Ar uzslavu beidzis Dubura dramatiskos kursus kopā ar Paulu Jēgeri-Freimani , Jāni Ģermāni un tūliņ saislīts darbā Rīgas latviešu teātrī, bet uznākot pasaules karam, ar bēgļiem aizbraucis uz Maskavu, kur darbojies Dubura vadītā latviešu teātrī, iestājies arī strēlnieku pulkos, kur organizējis teātra izrādes. Pēc Latvijas nodibināšanās Simsons neilgu laiku darbojies Nacionālā teātrī, bet pēc tam pārgājis uz dzīvi Parīzē, strādājot mūsu sūtniecībā. 1923. g. atgriezies atkal Rīgā un uzsācis aktiera gaitas Dailes teātrī, pēc tam nododamies vienīgi privātai, atsevišķu izrāžu sagatavošanai provincē un uzstādamies radiofonā. Jau pirms kāda laika Simsons bija grūti saslimis, bet tad atkal uz labojies.

Avots: Brīvā zeme, 02.08.1939