Dzimis Jelgavas aprinķa Vilces pagasta Upeniekos lauksaimnieka ģimenē kā jaunākais dēls, izglītību ieguva ar brāļu atbalstu. Mācījies Vilces pagastskolā, Jelgavas reālskolā, Rīgas Politehniskajā institūtā, kur 1898.g. absolvēja inženieru nodaļu ar uzslavu. Būvinženieris, būvinspektors, Dr.ing. Piedalījies Krievu-japāņu karā kā artilerijas rezerves leitnants.

1908-1922.g. strādāja Krievijā (Ukrainā) pie dzelzceļu būves un ekspluatācijas (Maskava-Kijeva-Voroņeža). Latvijā līdz 1925.g. inženieris, tehniskās daļas vadītājs dzelzceļu tehniskajā direkcijā, Finansu ministrijā pie Doles spēkstacijas projekta. 1925-32 Satiksmes ministrijā dzelzceļu būvvaldes tehniskās daļas vadītājs līnijām Liepāja-Glūda, Liepāja-Alsunga, Rīga -Rūjiena. 1935-36 Finansu ministrijā hidroelektrisko būvju komitejas priekšsēdētājs, 1936-42  galv. inspektors Ķeguma HES būvē. 1944-45 konsultants tās atjaunošanā. Vienlaikus 1930-39 Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātes docents.  Profesors un katedras vadītājs no 1945.g.

Avīze CĪŅA, pēckara padomju varas rupors, bija kritizējusi Ķeguma HES. Taču pēc M.Roba nāves 1947.gadā  ar Latvijas universitātes rektora un 13 zinātnieku parakstiem nekrologā ļāva viņu nosaukt par

"vienu no izcilākajiem vecākās paaudzes zinātniekiem, kurš pēc studijām RPI nepārtraukti strādājis inženierbūvniecības laukā, vadot lielus un atbildīgus būvdarbus, no kuriem lielākie Maskavas-Kijevas-Voroņežas un Liepājas - Glūdas dzelzceļa līnijas jaunbūves. No 1923.g. piedalījies enerģetikas jautājumos, Daugavas spēkstaciju projektu izstrādāšanā. Lielākais prof. M.Roba darbs, kas veikts tiešā viņa vadībā ir Ķeguma spēkstacja - lielākā inženierbūve Latvijā. M.Robs strādāja par pedagogu Latvijas Universitātē, vairākkārtējs dekāns, vecākais docents, profesors. Mūža pēdējās dienās strādāja LPSR Enerģētikas institūtā pie Latvijas enerģetikas problēmu risināšanas un rakstīja monogrāfiju par Ķeguma spēkstacijas būvniecību."

 Pirms kara apbalvots ar Triju zvaigžņu 3.šķiras ordeni par dzelzceļu būvniecību 1929.g. un IV šķiras ordeni par Ķeguma spēkstacijas būvi 1938.g., kā arī III šķiras Zviedrijas Sv.Vāsas ordeni u.c.

1939.g. būvētajā ģimenes mājā Rīgā Meža prospektā un Vilces Skambiņu kapos vairs  neatrast liecību par prof. M.Robu. Laulībā ar Katrīnu dz.Čerkasovu - dēls Miķelis (1911-1985) dz. Poltavā  un meita Anna (1916-1985) dz. Žitomirā . Par M.Roba vecākiem: kalps Mārtiņš Robs apprecēja kalponi Annu Grūbi un ap 1866.g izrentēja no barona Vilces pagasta Upeniekus Jelgavas apriņķī.

Avots: LU raksti 809 Muzejniecība