94 gadu vecumā mūžībā aizgājusi keramiķe Latvīte Aleksandra Medniece.

1955.gadā Medniece beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļu. No 1955. līdz 1957.gadam viņa strādājusi Rīgas Porcelāna fabrikas Mākslinieciskajā laboratorijā, veidojot sīkplastikas figūras un trauku dekorus. No 1957. līdz 1967.gadam Medniece bijusi porcelāna apgleznošanas pasniedzēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tagadējā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola). Kopš 1967.gada māksliniece strādājusi LMS izveidotajā Ķīpsalas keramiķu radošajā darbnīcā.

Medniece izstādēs piedalījusies no 1957.gada, bet LMS biedre viņa bija kopš 1961.gada. Desmit gadus vēlāk viņa kļuva par Ženēvas Starptautiskās keramikas akadēmijas biedri, bet no 2005.gada - par tās goda biedri.

Daiļrades iesākumā, vēl strādājot Rīgas porcelāna rūpnīcā, Medniece radoši izpaudusies porcelānā, veidojot gan traukus, gan sīkplastikā reālistiskas figūriņas. Nozīmīgs bijis Mednieces daiļrades sniegums keramikas nozarē, kurai māksliniece pievērsusies 60.gadu sākumā, bet aktīvi sevi pieteikusi kopš 1967.gada, kad viņas darbi tikuši veidoti gan izstādēm, gan telpu interjeriem, gan ārtelpai.

Kā norāda LMS, latviešu keramiķu vidē mākslinieces rokraksts ir unikāls, jo viņas daiļradē tikpat kā nav mums raksturīgo vāžu, svečturu un citu trauku, bet viņa izcēlusies ar figurālām kompozīcijām. Mākslinieces rokraksts ir stipri individuāls, formas veidotas ar zināmu nosacītību, stilizāciju, slaidiem tēliem, izstieptām, "sarullētām" formām, bet tēmās risināta gan latviskās dzīvesziņas būtība (Ūsiņš, Jumis, velni, ķekatas utt.), gan sadzīves ainas no lauku un zvejnieku dzīves, gan rotaļīgi tvertie dzīves sižeti. Medniece vienmēr meklējusi jaunus tehniskos paņēmienus, un ir viena no retajām, kas vienā mākslas darbā izmantojusi dažādus keramikas materiālus - šamotu, porcelānu, turklāt savdabīgs bijis arī krāsu lietojums.