Rucavas lielsaimnieka lielie projekti pirms 40 gadiem

[..]

Interesanti atzīmēt projektus, kas tolaik radās sakarā ar Liepājas-Aizputes dzelzceļa būvi. Rucavas apkārtnē dzīvoja turīgs latviešu lielgruntnieks — Kārlis Šēnbergs, kurš bij apprecējis bagāta dzirnavnieka meitu. Kārlis Šēnbergs bij pazīstamā Gramzdas skolotāja un dzejnieka Ernesta F. Šēnberga brāļa dēls. Arī viņa tēvs bij skolotājs Rucavā. Tā laika apstākļu pazinēji Kārli Šēnbergu raksturo kā visai uzņēmīgu cilvēku ar plašiem projektiem. 1898. gadā Liepājas laikrakstos parādījās ainas, ka Rucavas Šēnbergs gribot dabūt koncesiju Liepājas-Palangas dzelzceļa būvei. Šai nolūkā Liepājā jau nodibinājusies kāda sabiedrība. Šēnbergs stājies sakaros arī ar pazīstamo Palangas grāfu Tiškevicu, kurš šāda dzelzceļa būvē bijis lielā mērā ieinteresēts, jo tas celtu rosību Palangas skaistajā kūrortā, pievadot tam jaunus peldviesu pulkus. Un Palanga gandrīz vai visa tak piederēja grāfam Tiškevicam. Enerģiskais Šēnbergs, kurš ātri pratis iemantot simpātijas jebkurā sabiedrībā, caur gadījumu iepazinies un iedraudzējies ar kādu krievu lielkņazu un ar tā gādību koncesija jaunā dzelzceļa būvei viņam bijusi jau tikpat kā kabatā.

Kad sāka būvēt Liepājas elektrisko tramvaju, Šēnbergs stājās sakaros ar kādu Berlīnes sabiedrību un ierosināja starp Liepāju un Palangu būvēt elektrisko dzelzceļu. Laikrakstos parādījās ziņas, ka valdības piekrišana esot droša, arī kara ministrs, kam šai lietā jāsakot gala vārds, projektam piekrītot. Dzelzceļu bij paredzēts būvēt no Palangas cauri Rucavai un Bernātiem uz Liepāju, bet no Palangas tālāk uz Bajoriem, pievienojot to Klaipēdas posmā Vācijas dzelzceļu tīklam. Interesanti, ka Šēnberģim jau toreiz bijis nodoms skaistos Bernātus izveidot par kūrortu, kas ar jauno dzelzceļa līniju būtu bijis viegli izdarāms. Visiem šiem projektiem 1899. g. jūlijā pārvilka strīpu kara ministrija, kas aiz stratēģiskiem nolūkiem Liepājas-Palangas dzelzceļa būvei tomēr nepiekrita. Krievijas kara ministrijā valdīja uzskats, ka, jo Krievijas—Vācijas pierobežā sliktāki ceļi, jo labāk. Tādēļ arī no robežas līdz Palangai krievi neizbūvēja pat ne zemesceļu, kamēr aiz robežas tūliņ sākās lieliska šoseja. Kā redzams, Krievijas kara ministrija jau toreiz, 1899. gadā rēķinājusies ar varbūtēju krievu—vācu karu. Atgriežoties pie Kārļa Šēnberga, jāatzīmē, ka pasaules kara laikā viņš aizbraucis uz Somiju, kur pateicoties saviem sakariem ar galma aprindām ieņēmis ķeizarisko medību vadītāja amatu. 1919. gadā viņš atgriezies Liepājā, kur miris.

[..]

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 176 (08.08.1939.)