Jānis Reinberģis (citviet Reinbergs, 1859. gada 16. augusts — 1884. gada 4.oktobris) bija latviešu publicists un rakstnieks, nereti tiek uzskatīts par pirmo latviešu nacionālo vēsturnieku.

Dzimis Kandavas pagasta "Reiņos" saimnieka ģimenē. Skolas gaitas sācis Kandavas pagastskolā un vēlāk Tukuma elementārskolā. Pēc Jelgavas ģimnāzijas pabeigšanas 1880. gadā, iestājies augstskolā Maskavā, kur studējis tieslietas. Piedalījies Maskavas latviešu sabiedriskajā dzīvē, apmeklējis "latviešu vakarus". Rakstījis par jurisprudences jautājumiem un latviešu vēsturi laikrakstos — "Austrums" un "Latvietis". 1883. gadā tika izdota viņa monogrāfija "Kurzemes pirmais lielkungs Gothards Ketlers", kurā cita starpā autors aprakstīja latviešu stāvokli Ketlera valdīšanas laikā. Reinberģis mira Maskavā, apbedīts dzimtenē Daigones Krātiņu kapos. Lai godinātu viņa darbību, Maskavas latvieši izveidoja Reinberģa prēmiju, ar kuru tika apbalvoti autori par labākajiem latviešu valodā sarakstītajiem rakstiem par latviešu vēsturi.