Velta 

dzīvesstāsts

Velta piedzima 1929. gada 28 maijā plkst. 10-os no rīta Rīgā Artura un Annas Paulīnes Benediktovu ģimenē. Uzauga draudzīgā, strādīgā ģimenē kopā ar brāļiem Arnoldu, Aivaru un Viesturu.

1937. gadā uzsāka skolas gaitas, viņai sevišķi padevās un arī ļoti patika zīmēšana.

Turpmākie skolas gadi aizritēja politisko pārmaiņu un kara notikumu fonā. Velta atcerēdamās vēlāk dēlam un mazdēlam stāstīja, kā arī ir to aprakstījusi savā memuārā. Viņa stāstīja par 1939. gada skaistajiem Jāņiem laukos, un ka 1940. gadā, laukos būdama, pa radio ir dzirdējusi Kārļa Ulmaņa slavenos vārdus "Es palikšu savā vietā, Jūs palieciet savās". Ģimene kopīgi pārdzīvoja gan brāļa Arnolda iesaukumu leģionārā un viņa vēlākos gūsta gadus Krasnojarskā, gan lidmašīnu uzlidojumus un citas kara šausmas.

1944. gadā Velta beidza pamatskolu, izmācījās poligrāfijas kursos un uzsāka darbu tipogrāfijā. Viņa sapņoja par mācībām ģimnāzijā un mākslas studijām.

Tiklīdz radās iespēja, viņa sāka piepildīt sapņus un 1946. gadā iestājās vidusskolā, kas pirms kara saucās Natālijas Draudziņas ģimnāzija. 1951. gadā izturēja konkursu un iestājās Jāņa Rozentāla mākslas skolā. Mācīties mākslas skolā viņai ļoti patika, bet diemžēl viņa neatļāvās to pabeigt, jo vajadzēja pelnīt ģimenei naudu.

Veltai tomēr aizvien patika zīmēt, un viņa vienmēr arī tiecās atrasties mākslas un mūzikas pasaulē – apmeklēja deju vakarus un teātrus. Viņai patika arī sacerēt dzejoļus, un viņa vēlāk arī apmeklēja radošos vakarus Rakstnieku savienībā.

To visu bija nepieciešams savienot ar iztikas līdzekļu nopelnīšanu, uzdrošinoties apgūt jaunus praktiskus darbus. Pēc darba poligrāfijā apguva dispečera un trolejbusa vadītājas darbu Rīgas satiksmē, strādāja par saimniecības darba vadītāju bērnudārzā, gan arī apguva fotogrāfijas apstrādi Zinību biedrības Mākslas foto laboratorijā.

Ar īpaši siltām atmiņām viņa atcerējās pavadīto laiku, strādājot Filharmonijā, tur veicot organizatorisku un lietvedības darbu.

1956. gada 26. maijā Velta nodibināja ģimeni ar Borisu Ivanovu. 1958. gada 10. janvārī viņu laulībā piedzima dēls Valters.

Laikā no 1978 gada līdz 1983 gadam bija precējusies ar Allbertu Pētersonu.

Valters 1981. gada 27. jūnijā izveidoja ģimeni ar Viju un 1985. gadā nāca pasaulē viņu dēls  Veltas mazdēls. 

Veltu raksturoja spēja vienmēr atrast izeju no katras situācijas, un viņa ticēja un vienmēr pateicās Dievam par palīdzību grūtā brīdī.

Cīnoties par iztikas līdzekļiem, tika strādāts arī par kasieri universālveikalā, kā arī pirmspensijas gados Latvijas stiklā par operatoru, ražojot stikla izstrādājumus un arī Somdarī pie sietspiedes.

1986. gadā Velta pārceļas uz dzīvi Ropažos, pēc Rīgas viņai ļoti patika pilsētiņas miers un laipnie, sirsnīgie cilvēki. Viņa mīlēja strādāt dārzā līdz pēdējam brīdim, kamēr to varēja. Ropažos viņa palīdzēja kaimiņiem izauklēt bērnus, apmeklēja Ropažu luterisko baznīcu. Vēlāk viņa bieži pieminēja ar pateicību draudzes locekļus un īpaši mācītāju Kristapu.

Velta ļoti vēlējās sagaidīt Latvijas simtgadi un savu 90. gadu jubileju.

Viņas dzīve aprāvās ceturtdien, 18. oktobrī plkst. 7:25 no rīta.