Dzimis Mogiļevas raj. Baltkrievijā                                 Mūzikas vēsturnieks un publicists.
Ir pētījis Emila Dārziņa biogrāfiju.

Pēc grūtas slimības dzīves gaitas beidzis Arvīds Darkevics - mūzikas darbinieks, kuram vairāk nekā 40 gadus bijusi ietekme Latvijas kultūras dzīvē. Viņš ir bijis Radio galvenaiš mūzikas redaktors (1944-1953), Filharmonijas direktors (1954-1958), pēc tam žurnāla Māksla atbildīgais sekretārs (1959-1986), daudzu rakstu krājumu sakārtotājs, mūzikas lektors un kritiķis. Gan ieņemto svarīgo posteņu dēļ, gan arī savu psiholoģisko īpašību dēļ A.Darkēvics piederēja pie tiem, kuri padomju režīmā bija it kā starpnieki starp kultūras norisēm un ideoloģisko varu. Darboties griba viņu bieži virzīja tuvu mūzikas notikumu centram, viņam patika vērt ceļu neparastajam un jaunajam. Viņš pat dažkārt enerģiski nostājās pret atpalikušiem, bremzējošiem savas priekšniecības uzskatiem mākslas laukā, taču darīja to marksisma teorijas tīrības vārdā un sargādamies kaut mazākā mērā satricināt pastāvošā režīma ideoloģiskos pamatus. Šajā apstāklī man jautās kaut kāda pretruna A.Darkēvica darbībā, un, likās, viņu apņem kāds noslēpums. Tomēr, A.Darkēvicam pašam negribot, minēto satricināšanu, liekas, objektīvi veicināja arī viņa darbība, jo relatīvi jaunais un augstvērtīgais mākslā, ko viņš ar labu gribu bieži sekmēja, galu galā drupina dogmatismu. A.Darkēvics diezgan daudz nodarbojās ar trimdas latviešu mūzikas dzīves apzināšanu un popularizēšanu, sākdams jau tad, kad tas bija ļauts tikai ierobežotai cilvēku grupai. A.Darkēvics ilgi krāja materiālus un atziņas par Emīlu Dārziņu, bet iecerotā monogrāfija izpalika, jo, kā viņš atzinās, mulsinoša un nepārvarama likusies pretruna starp Emīla Dārziņa apolitiskumu un viņa mūzikas kvalitāti un plašo popularitāti tautā... Tātad par šīs monogrāfijas izpalikšanu arī varam piestādīt rēķinu marksismam. Atvadoties no A.Darkēvica, gribas aizmirst nepatīkamo un no profesionālās saskares ar viņu paturēt atmiņā bijušā kolēģa neizsmeļamo enerģiju, prasmi ik problēmai tuvoties konstruktīvi, spēju iedegties par īstu mākslu un vēlēšanos minēt tās noslēpumu.

Avots: Literatūra un māksla, 07.02.1992

    *****

1964.gadā dibinātās Latvijas Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs aktīvists.