Pāragri nāve pārsteigusi Rīgas prefektūras vecāko darbvedi Otto Lagzdiņu. Viņš bija pie labas veselības, visur vēl ņēma dalību sava priekšnieka Rīgas prefekta pavadīšanā pēdējā dusā. Tikai pirmdien, 20. aprīlī, Lagzdiņš ieradās darbā saguris un bija spiests pāriet mājās. Slimībai pieņemot grūtu stāvokli, viņš svētdien, 26. aprīlī, bija jānogādā II Rīgas pilsētas slimnīcā, kur pēc dažām stundām vakarā miris. Nelaiķis dzimis 1900. g. 14. jūlijā Jelgavas apr. Īles pagastā. 1916. g. nobeidzis Valmieras tirdzniecības skolu. Pēc Latvijas valsts proklamēšanas no 1919. g. sākuma darbojies Apgādības ministrijā kā Jelgavas apgabala darbvedis un t. p. gada rudenī iesaukts kara dienestā 11. Dobeles kājn. pulkā, kur dienējis kā tieslietu darbvedis un tiesas sekretārs. Ar 1922. g. 1. martu iestājies robežapsardzības dienestā un ieņēmis robežapsardzības kontroliera — rajona priekšnieka amatu, līdz 1927. g. 1. oktobrim Ludzas apriņķī un pēc tam Jelgavas apriņķī līdz 1928. g. 27. maijam. 1928. g. 1.septembrī L. tika iecelts par Rīgas piefektūras 7. iecirkņa rajona uzraugu un t. p. gada 12.novembrī par prefektūras sevišķa uzdevuma ierēdni, bet ar 1929. g. 1. aprīli līdzšinējā prefektūras vec. darbveža amatā, ko ieņemot vadīja prefektūras pasu nodaļu. Viņš atstāj dzīves biedri un divus dēlus, 10 g. v. Bruno un 8 g. v. Andri. Ar Lagzdiņa nāvi Rīgas prefektūra zaudē vērtīgu un centīgu darbinieku un darba biedru, patīkamu, mīļu kolēgu. Vieglas smiltis un saldu dusu. Lagzdiņu 29. aprīlī izvadīja no II Rīgas pilsētas slimnīcas kapličas un apglabāja Īles kapos un Rīgas pilsētas policijas daribnieku biedrība nolika uz kapa piemiņas plāksni.

Avots: Policija, 1936