Vācu luterāņu mācītājs, izglītības darbinieks un literāts. Dzimis Vācijā, miris Maskavā.

Vidzemē ieceļoja 1673.gadā, kur mācījās latviešu un igauņu valodu, vēlāk arī krievu valodu. Lai pārtulkotu latviski Bībeli Glikam bija jāatgriežas Vācijā senebreju valodas studiju nolūkā.

1680.gadā atkal Vidzemē. 1683.gadā E.Gliku pārcēla uz Alūksnes draudzi. Vēlāk kļuva par Kokneses baznīcas iecirkņa prāvestu līdz Ziemeļu karam, kad krievi ieņēma un izpostīja Alūksni. E.Gliku ar ģimeni aizveda gūstā. Maskavā pēc ģimnāzijasatvēršanas  bija tās rektors,  izdeva dažādu nozaru grāmatas.

 Alūksnē nodibināja 3 pirmās latviešu skolas Vidzemē (sākot ar 1683.g.). E.Gliks sastādīja latviešu ābeci, pārtulkoja katehismu , Jauno Derību,  Veco Derību un visu Bībeli (1685-94).  Bībeli tulkoja izmantojot Manceļa un Firekera priekšdarbus, un tas ir lielākais 17.gadsimta literārais piemineklis latviešu valodā.

Pēc Pētera I nāves par Krievijas valdnieci kļuva viņa sieva Katrīna I,  E. Glika audžumeita Marta.