Vācbaltiešu luterāņu mācītājs. Latviešu literārās biedrības līdzdibinātājs un Kurzemes nodaļas vadītājs (1827-1829), Jelgavas vācu draudzes virsmācītājs un Kurzemes ģenerālsuperintendents (1841–1861).

Dzimis 1785. gadā 5. maijā Džūkstes mācītājmuižā luterāņu mācītāja Georga Vilperta un viņa sievas Annas, dzimušas Konradi, ģimenē. Mācījās Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā (1802) un studēja medicīnu (1803) un teoloģiju Tērbatas universitātē (1803-1806) un Getingenes universitātē (1806-1807).

Pēc atgriešanās dzimtenē strādāja par mācītāja palīgu pie tēva Džūkstes un Irlavas draudzē (1808-1813), vēlāk bija Džūkstes mācītājs (1813-1849), līdztekus bija Kurzemes konsistorijas asistents (1834), padomnieks (1839), ģenerālsuperintendenta vietnieks (1840-1841), ģenerālsuperintendents un konsistorijas viceprezidents (1841-1861).

Miris 1861. gada 11. oktobrī Džūkstes mācītājmuižā.

Reti kur Latvijas draudzēs sastopamas mācītāju ģimenes, kuras vienā vietā nokalpojušas vairāk par 100 gadiem. Vilperti sabijuši Džūkstē 137 gadus, dodami no savas ģimenes 6 mācītājus, no kuriem divi mirst jaunības gados, nostrādājot vien dažus gadus pie saviem tēviem par adjunktiem. Tomēr četri ir palikuši draudzes atmiņā. Tomēr šī ģimene nepacēlās tādos augstumos kā Stenderi, jo, būdami pārāk karsti vācu gara piekritēji, viņi nemēģināja tuvoties latviešu tautai, lai gan te bija dzimuši un auguši. Pēdējais Vilperts - Hermans tā samulsa 1905.gada notikumu laikā, ka atļāva savā mācītājmuižā izvietoties 113.Starorusskas pulka 1.rotai. Par šādu soli uztraucās citi Vilperta amata brāļi un ziņoja par to augstākai priekšniecībai. Visa rota iztērēja milzums baznīcas līdzekļus, kurinot malku, iekārtojot guļvietas utt.  Rezultātā Vilperts atstāja draudzi un pārgāja uz Rītaprūsiju.

Avots: Brīvā zeme, 24.02.1938