Valdis Rūja, īstajā vārdā Valdis Kriķis bija latviešu dzejnieks, Rakstnieku Savienības biedrs (1956).

Dzimis 1928. gada 9. janvārī Rūjienā strādnieka ģimenē. 

Mācījās Rūjienas vidusskolā, pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā laikrakstā "Padomju Jaunatne" publicēja dzejoli "Dziesma mātei".

Pēc skolas beigšanas pārcēlās uz Rīgu un 1947. gadā iestājās Dailes teātra dramatiskajā studijā, bija Dailes teātra aktieris (1947-1951).

1951. gadā sāka strādāt par Radiokomitejas redaktoru.

1955. gadā iznāca viņa pirmais dzejoļu krājums "Lāstekas krīt", 1958. gadā "Viršu vainags", 1960. gadā viņš kļuva par žurnāla "Karogs" literāro līdzstrādnieku.

1962. gadā Valdi Rūju iecēla par Drāmas teātra direktoru,

1965. gadā par Operas un baleta teātra direktoru, 1967. gadā par kultūras nama "Ziemeļblāzma" direktoru.

No 1969. līdz 1988. gadam viņš bija izdevniecības "Liesma" redaktors.

Pēc 2000. gada izdeva memuāru grāmatas "Kas to Rīgu dimdināja?" (2000) un "Ozoli vēl Latvijā" (2001).

Apbalvojumi

• Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1988),
• NBS štāba bataljona Goda zīme,
• Rūjienas novada Goda pilsonis (2012)

Piemiņa

Pie Valda Kriķa tēva celtā nama Rīgas ielā 40 Rūjienā atklāta informācijas plāksne "Šajā mājā 1928. gada 9. janvārī dzimis dzejnieks un aktieris Valdis Rūja."