Nirnbergā 7. martā ļaunas slimības — kakla vēža — pieveikts miris Alfons Avotiņš. Viņa sabiedriskā darbība vistiešāk izpaudās Bavārijā, kur viņš ilgus gados bija LCK pārstāvis. No Bavārijas Avotiņu ievēlēja arī Latviešu centrālajā padomē. Jau slims būdams pagājušā rudenī, viņš nedomāja par sabiedriskā darba atstāšana, taču slimība gāja savu gaitu un bija spēcīgāka par viņa griba. Alfons Avotiņš nebija tikai sausu lietu kārtotājs, bet labprāt apmeklēja Bavārijas latviešu novietnes ar priekšlasījumiem un palīdzēja izkārtot arī citus sarīkojumus; sevišķi laika posmā, kad viņš dzīvoja Minhenē un nebija tik cieši piesaistīts maizes darbam. Avotiņa interešu jomas aptvēra arī rakstītā vārda nozari, jo sevišķi trimdas sākuma gados periodikā bieži parādījās stāsti un noveles ar Alfona Granta vārdu. Aiz šī vārda slēpās tagad nu jau aizsaules ceļinieks Alfons Avotiņš. Viņam iznāca arī miniatūru grāmata — Samtainie mirkļi, kura nu jau bibliogrāfisks retums. Kādu laiku A. Avotiņš bija tieši saistīts ar iespiesto vārdu, jo dažus gadus vadīja laikraksta LATVIJA saimniecisko daļu. Meklēdams cietākus saimnieciskos pamatus, viņš laikrakstu atstāja un Nirnbergā atvēra rakstāmlietu veikalu. Lielpilsētas milzīgajā konkurencē nebija viegli iegūt pircēju uzticību, Avotiņam tomēr tas izdevās un viņš domāja pat par veikala paplašināšanu, bet ļaunā slimība visus nodomus izjauca. Pagājušā rudenī viņš veikalu pārdeva un gribēja bez liekām rūpēm atgūt atkal veselību pilnīgi, bet tas neizdevās. (Latvija, 21.03.1964)