Pāvels Makarovs (1903. g. 5. jūlijā Rīgā, Krievijas impērijā – 1943. g. 22. oktobrī Noriļskā, KPFSR) – Latvijas armijas pulkvežleitnants

Pāvels Makarovs dzimis Rīgā, vecticībnieku tirgotāju ģimenē. 1922. gadā viņš beidza Rīgas pilsētas krievu vidusskolu (bijusī Lomonosova ģimnāzija).

1922. gadā P. Makarovs iestājās Karaskolā. Artilērijas nodaļā, kuru beidza 1924. gadā leitnanta pakāpē.  

Dienējis Zemgales artilērijas pulkā; 1926.–1927. gadā bija piekomandēts Jātnieku pulkam.

Bijis virsleitnants (1927), kapteinis. (1933), pulkvežleitnants (1940. g. aprīlis).

1929. gadā  viņš beidza virsnieku kursus,

1932. gadā – Kara akadēmijas kursus.

No 1933. gada viņš bija  baterijas komandieris.

1938. gadā P. Makarovu  pārcēla uz Atsevišķo artilērijas divizionu,

1940. gada aprīlī viņu iecēla par diviziona komandiera palīgu.

No 1940. gada augusta bija Vidzemes 8. divīzijas štāba priekšnieka palīgs, septembrī viņu ieskaitīja  24. teritoriālajā strēlnieku korpusā, bija 181. divīzijas štāba priekšnieks.

Bija aizsūtīts uz ursiem Krievijā. 1941. gada 28. jūnijā  P. Makarovu apcietināja, iz­veda uz Noriļskas soda nometni, kur 1942. gada septembrī viņam piesprieda sešus gadus ieslodzījuma. Pāvels Makarovs miris  ieslodzījumā 1943. gada 22. oktobrī.

Apbalvojumi: Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira.

1925. gadā  Pāvels Makarovs apprecējās ar Mariju Sciboru-Gurkovsku (1903–1981). Viņu laulībā piedzima bērni: Pāvels (1925–1947), Aleksejs (1926), Aleksandrs (1929). Pāvela brālis Leonīds Makarovs (1896–1943) bija robežsargs un gāja bojā GULAGā.

Informācijas avoti:

LVVA, 5601. f., 1. apr., 4004. l. (līdz 1935. g.);

LVVA, 1482. f., 1. apr., 40. l.;

LVA, 1986. f., 2. apr., 25441. l.

Bambals Latviešu artilērijas virsnieku piemiņai. Diena, 1993. g. 14. jūnijā.

Sk.: Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918–1940. Biogrāfiskā vārdnīca.  Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis.  Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998, 318. lpp.