Dzimis Vecsalacas pagastā.

1943.g. beidzis  jūrskolu kā kuģu mehāniķis..

1944.g.augustā ar Žani Fonzovu pārbrauc uz Gotlandi. Kļūst par pārcēlāju Latvijas Centrālās padomes organizētajos bēgļu laivu braucienos, veic 9 braucienus.

1947.g. pēc izsekošanas apcietināts un notiesāts uz 25 gadiem. Vienu gadu izcieta Krasnojarskas punktā, tālāk Noriļskā, kur būvēja vara rūpnīcu. Pēc visnometņu dumpja tika nosūtīs uz Kolimu.

Pēc atbrīvošanas 1957.gadā strādājia Valmieras rajona rūpniecības kombinātā. Valmierā nodibināja ģimeni,   izaudzināja 2 meitas.

Sieva - Aina Tomsone, meitas Dace (dz.1958.g.) un Daiga Siliņa (dz.1960.g.).

1949.gadā uz Amūras apgabalu izsūtīti vecāki Elmīne un Eduards Tomsoni, brālis Pēteris (dz.1930.g.) un māsa Elvīra, Latvijā atgriezās 1956.gadā.

Avots: grāmata "Pārcēlāji", Mansards, 2021.g.