Jānis Belševics (1907-1959) bija ātras dabas neveiksminieks. Pēc tam, kad paputēja viņa konditorejas bizness, viņš strādājis gadījuma darbus. Ziema vai vasara - ar trīsriteni, kam piestiprināts grozs, izvadāja restorāniem vīnus. Un tur nedeva dzeramnaudu, bet dzeramo - katrā vietā pa mēriņam. Kad piedzērās, varēja arī sakauties.
Sākoties karam, Jānis Belševics 1941. gadā iestājās vācu dienestā. 1944. gadā tika nosūtīts uz fronti, ievainots Kurzemes katlā un nokļuva Vācijas kara hospitāli. Pēc tam nonāca Anglijā, kur strādāja par ogļraci, iestājās Daugavas vanagos, bet 52 gadu vecumā no ogļu putekļiem nomira - viņu pieveica vēzis.

Kaut gan Jānis Belševics apglabāts Anglijā, Dērbijā, viņa vārds tika iegravēts līdzās meitas un sievas vārdam piemineklī, kas uzstādīts ģimenes atdusas vietā Raiņa kapos. Taču jau pāris nedēļu pēc tā uzstādīšanas tēlnieks Vilnis Titāns saņēma rakstnieces vīra Zigurda Elsberga lūgumu Jāņa Belševica vārdu no pieminekļa izkalt - Vizmas tuvinieki jau pēc viņas nāves Andrieva Ezergaiļa grāmatā par holokaustu atrada Jāņa Belševica vārdu Arāja komandas sarakstā. Tātad rakstnieces aizdomas un nojautas par savu tēvu bija apstiprinājušās. Konkrētu pierādījumu un liecību tam, ka viņš bija kara noziedznieks, gan nav izdevies atrast, tomēr, lai neaptumšotu sievas piemiņu, Zigurds Elsbergs nolēma Jāņa Belševica vārdu no ģimenes kapakmens izdzēst. (Ieva, 18.04.2018)