Edgars Krieviņš dzimis Vecbrenguļu pagastā, Vidzemē. Studējis Tērbatā, Maskavā, Berlīnē, Leipcigā un Grenoblē. Viņš sevišķi iedziļinājās valodniecības jautājumos un pievērsa līdz mūža galam vērību valodas tīrībai un stilam. Sabiedriskais darbs viņu mazāk valdzināja, bet vienai organizācijai viņš veltīja visu savu sirdi, un tā bija korporācija Lettonia.

Savas diplomāta gaitas Ed. Krieviņš plaši aprakstījis grāmatā "Viņās dienās". Sevišķi dramatiskos apstākļos sūtnis Krieviņš strādāja Hitlera režīma laikā, kad pār Baltijas valstu nākotni sāka mākties tumši mākoņi. Edgars Krieviņš bija pirmais latviešu diplomāts, kurš paguva jau laikus informēt Latvijas ārlietu ministriju par Molotova-Rībentropa pakta slepeno norunu.

Kopš neatkarības laiku sākumiem viņš atradās dažādos diplomātiskos uzdevumos Berlīnē, Londonā, Parīzē, Vīnē un Tallinā. Galvenais viņa darbības centrs tomēr bija Berlīne, kur 1940. g. augustā arī izbeidzās viņa diplomāta darbs.
Sūtnis Krieviņš piederēja to latviešu diplomātu kopai, kas ar savu izcilo inteliģenci un kultūras sakariem prata iegūt savai valstij daudz draugu. Arī trimdas laikā, kad viņš lielāko tiesu dzīvoja Konstancē, viņš atrada latviešu tautai daudz draugu kā Rietumvācijā, tā Šveicē. Visvairāk šinī darbā pēc 1945. gada panācis viņš un nelaiķis arhibīskaps Dr. T. Grīnbergs. (Laiks, 20.01.1971)